Ui. Bet vakarnak akal pierādījās tās vietas spēks. nu nekur nav tik jautri. Tāda sajūta it kā nakts pagāja pāris minūtēs, bet tik daudz kas tika piedzīvots. Nav ne slāpe,ne galvas sāpes. Lepojos. :)


Un tas,kas man sita pa dibenu dabūs pa galvu. atvičaju :D man sāp. :D

Nu sarunājām,ka viņš gaidīs manu pilngadību. smieklīgi. :D
Bet ja tā aizdomājas.
Kāda nez..es būšu... pēc tiem 17 mēnešiem.
UN vēl jo vairāk. KĀDS būs viņš. :D :D :D

Māmuļa izdomāja uzlīst augšā manā guļamajā telpā pārbaudīt vai man tur gana silti. Es uzlīdu līdz pusei līdzi. Sēdējām un runājāmies. Māmuļa apskatīja manas grāmatas, mīkstās mantas un visādus mēslus ko tur augšā var atrast.
ŪŪN... TE PĒKŠŅI...

Mamma paņem vienu manu mīksto mantu (plakanu briedi ar raiferi mugurā)
un jautā: "Kas tev te iekšā?"
es atbildu: "Bērnības noslēpumi vai kkas tāds". (cik atminos dienasgrāmatu atslēgas).
vēl piebilstu: "droši vari ielūkoties".
Māmuļa atver un izņem laukā daudz mazas atslēdziņas un izlietotu prezervatīvu paciņu.



BĒRNĪBAS NOSLĒPUMI laikam nebija īstais piedēvējums saturam. :D :D :D