krūšu galos bleķus? why not.
labi,ka man vēl ir arī saprātīgā puse.
dažreiz.
mēdz būt.

patīkami skatīties laukā pa logu... bet tikai skatīties, ar tējas krūzi padusē un kaķi klēpī.
telefōnu iekšā neslēgšu. šodien es pazūdu grāmatu lappusēs.

ko gan es darīšu 6-dienas vakarā pļavniekos kkādā zāles tussā.
man TIE jaunības laiki pagājuši.
un tomēr.

esot acīmredzami manāms tas,ka neesmu radusi patstāvīgi domāt. šodien drukāju ZPD no 14:00 līdz pat šim brīdim. māmuļa arī saka,ka es sākot nesakarīgi runāt. smieties pati par sevi un nesaprast dažādus vnk vārdus kas enciklopēdijā nav pat saīsināti. ma likās,ka vārds "maz"ir kkāds saīsinājums. ak,es muļķe. :D

bet ārā tīīīk skaisti!!!!
šķiet kādu pusstundu pavadīju pagalmā viens pac. satuntulējies kā mazs bērns. būtu mazliet vairāk sniegs šķiet kopīgi ar bomžu kaķiem būtu vārtījusies arī pa zemi.vai kādu garām gājēju izvārtītu. burvīgi.
tik žēl,ka knipsēšanai manāmi trūkst iemaņas. knipsējam ar actiņām un ilgi,ilgi atceramies. :)