Pēc skolas braucu strādāt uz "Tašu". Protams,ja tašā ienāk viens garīgi nenormāls cilvēks,tad visu dienu nāks vēl un vēl. Iekšpusē jokainie mainījās viens pēc otra... Taču pie skatloga ārpusē kāds opīc ķemmēja matus kādu stundu. Cītīgi un lēni. Jutos mazliet neomulīgi starp skatloga vīru un pārējiem dīvaiņiem, taču garlaicīgi nebija. Vienai meitenei no vecas fotogrāfijas taisīju tatoo. Fotogrāfijā bija sōlists un viņam uz rokas bija tatoo,kā gribēja meitene. Nu dikti nopūlējos. Protams viņa runāja tikai krieviski. Kas manu dienu padarīja vēl grūtāku... Vispār visi runāja krieviski. Nu pēc pirmajiem 3 dīvaiņiem... sāku zvanīt pudeļu māsām,jo sapratu,ka pēc šādas dienas.. nu un nedēļas vispāībā ir jāatlaiž!!! :D

Jauki bija. Par ko milzīgs prieks un paldies tiem,kas padarīja vakarvakaru tik īpašu. :)
Izdejojāmies, Izrunājāmies, Iztrakojāmies... un jā.. Kā Depo sākām dziedāt, tā beidzām ap Tallinas ielu.
Sākot no visiem zināmiem hītiem... beidzot ar Dziesmu svētku dziesmāmu un "Es aiziet nevaru". Burvīgi. Faktiski-praktiski-teorētiski esmu pārliecināta,ka adaptācjas diena ar jaunajām klases biedrenēm izdevās. Un jūtu,ka atkārtosies. mmm... I like it. :)