Es atnāku. ir mierīgs novakars.
Es atnāku, lai paliktu uz mūžu.
Un arī tālāk vēl es vienmēr būšu
Kā bezgalībā skrienošs gaismas stars.

Es atnāku. ir mierīgs novakars.
Kāds mākonis vēl ganās rītu pusē
Un diena šī tik piepildīti klusē
Kā pavasarī briestošs koka zars.

Es atnāku. Bet var būt biju jau?
Tik pazistams šai pasaulē viss šķiet-
Dus pļavā migla, saule tūlīt rietēs
Un kaut kur augstu zilga debess blāv...

Es atnāku. Te mani nesauc, nē.
Ne čukstus lūdz, ne kliedz kāds balsī skaļā.
Tik dīvaini. Bet priekškars jau ir vaļā.
Sai skatuvei.
Un man ir jāspēlē...