.

Vakar, mežā soļojot ... uzmācās neliela vainas apziņa. Nu ne jau par ko konkrētu. Bet nu tā lielos elpas vilcienos. Par to,ka nepaguvu tev tik daudz ko pateikt. Pareizāk gan būtu- paprasīt. Nu un ka nklausīju. Un spītējos. Zīmēšanas skolotājs man atgādina tevi. Arī viņam pilna mute gudriem vārdiem,kurus saprotu tik pēdējā laikā. Nu un acis pilnas labestības. Nu un arī viņš cer mani pāraudzināt. Tikai viņam es mazliet vairāk ļaujos. Un mācos mazliet vairāk no viņa.

Žēl,ka tad nebiju gudrāka. Žēl,ka neklausīju. Un vispār... ļoti,ļoti žēl. Tev drīz dzimšanas diena,kas liek par tevi domāt vēl jo vairāk. :)

Mūzika sērīgi...