piezīmes sev:)

Pirms pusgada pirmdienas vakars neliecināja, ka šovakar varēšu apcerēt cik ātri laiks skrien:) Pēc visiem rādītājiem un nostāstiem īpašais datums tika gaidīts uz 29.februāri, bet redz, mākoņvīrs izdomāja, ka nav ko vilkt garumā un tieši 19.02. ir tas īstais laiks, kad mazumam ir beidzot jāierauga savi sencīši. Un tā sajūta, ka viņš patiesībā mūs pazīst ir vienkārši fantastiska.
Tagad var tikai brīnīties, kā tāds mazs susurs tik īsā laikā ir kļuvis par nu jau lielu zuksuru ar visiem stiķiem un niķiem:) Kaut gan puncī esot jau arī raksturu rādīja, bet tagad divtik visus drīpelē. Nekas - ar to mēs vēl šobrīd varam cīnīties, bet kas būs vēlāk - oj oj, sveiki sirmie mati (tēvam jau ir:)).

Ehh, jāsadomā tik vēl kāda kūka uz rītdienu un tad jau varēsim sākt svinēšanas tūri līdz 24.septembrim:)