nākotnes vīzija

Brīvdienās bijām Rīgas ZOO! Nebiju tur bijusi kādus 3-4 gadus. Esmu priecīga par to, ka bērns manī nav nekur pazudis. Jau gaidot sestdienu, visu laiku dīdījos, jo gribējās dikti redzēt žirafes, kā arī tapīrus (kurus cītīgi dēvēju par topinambūriem:)), kā arī visus citus zvēriņus;)
Pastaigājot pa Zoo, sapratu, kāda nākotne mani gaidi tuvākos gadus - skrienoši, kliedzoši, niķīgi-stiķīgi, noguruši un hiperaktīvi zelta jaunatnes izgājieni:) Bet jebkurā gadījumā man vismaz sagādā prieku tas, ka ir mums jaukas vietas, kur var staigāt un atpūsties arī ar šādiem špicbukiem.

Vēl tikai atliek dabūt beidzot auto un tad arī reizi pa reizei ir jāaizved arī vecāki uz Zoo, kuri tur nav bijuši jau gadus ašdesmit, kopš mūs maziņus ar brāli tur veda;) Vēl jau sencis būtu arī jāaizved uz auto muzeju. Domāju, ka tas viņam arī patiks.