vēl nedēļas vidū likās, ka beidzot pa seniem laikiem būs vienas mierīgas brīvdienas, jo nekas nebija ieplānots, bet kas tev to dos?:)
vakardien rīts sākās pavisam mierīgi, tad bija jādodas tētim palīgā suni likt uz operāciju galda. un es tapu par to nelabo, kurš sunim turēja galvu, kamēr viņam špricēja sāpīgo anestēzijas šprici un arī es biju pēdējā, ko šis redzēja, pirms aizmiga. nu nekas - sunci sadakterēja un visu pēcpusdienu un vakaru abi ar tēti vaktējām, kad un kā suns modās;)
biki jau smieklīgi skatīties, kad šis vēl neko nesaprot - jo aizmiga pie daktera uz galda, a tagad gulēja mājās ar sabindētu ausi un pats īsti pakustēt nevarēja.
šodien jau suns bik mundrāks.
tad vēl vakarā bračka ar Sandru atbrauca. līdz ar to bik vakardien patusējām un šodien ar diezgan aktīvi sanāca pa senču māju padzīvot - svētdienas (un arī svētku) pusdienas, cita suņa peldināšana un visādas citādas izklaides;)

ak jā - dabūju ūber litrīgos alus kausus un feinas 0,3 alus glāzes. ar uzrakstiem gan, bet tas jau man dzīvē netraucē;)
tagad beidzot miers - tik vēl jāsagriež cidonijas, lai cienītskungs var ziemas vakaros tās sukāt nost;)

tāda nu lūk tā mierīgā sestdien/svētdiena;)