| Kārtējais ieraksts. |
[Sep. 16th, 2007|07:37 pm] |
Tikko izmācijos. Nu, vēl palika mājturība, bet aij... Ar to man galā tikt palīdzēs mamma.
Ir labi.
Trīc sirds, bet ir labi. Par ko trīc? A vot. Nobijos, kad Linda man sāka stāstīt, ka viņas mamma ir lasījusi manu blogu un t.g. Apvainoja Lindu smēķēšanā un vsp jau perspektīvi mani, bet mēs taču nesmēķējam! Lai mēs tādu sūdu mutē ņemtu?! Lai sabojātu savas plaušas?! Tss. Tad uzreiz sapratu, ka tas nav par mums un nomierinājos, lai arī nobijos mazliet. Tomēr Maija notikumi uz mani ir atstājuši kaut ko nedrošu un drebelīgu. Brr... Man dreb rociņas. Bļin un vēl skins nojuka. Viss nojuka. Pati nesaprotu, ko saspaidīju, bet viss nojuka.
Ja Sarmīte vēl sāks kaut ko manai mīļajai māmiņai melst, tad vsp būs žopenzija. Būs žopenzija un atkal būs jāskaidrojas un t.g.
Pretīgi. Galu galā tas vairs nav mans blogs. Bet gan Līgas. Vnk viņa, kad bija pie Lindas ielīda tur caur Lindas datoru.
Žopenzija.
Psc. |
|
|
| Asaras |
[Sep. 16th, 2007|09:13 pm] |
| [ | mood |
| |  sad | ] |
Mana sirds ir tik pilna. Man vajag paraudāt. Bet baidos, ka kāds mani ieraudzīs raudam.
Sirds, ja godīgi ir tik pilna. Tik pilna...
Šad tad stiprajiem arī vajag paraudāt, lai atkal dzīvotu tālāk.
Ar šo vairs nav tā kā agrāk. |
|
|
| Trauma. |
[Sep. 16th, 2007|09:26 pm] |
Viss.
Man ir trauma.
Es man liekas nevarēšu iesviestot dienām ilgi.
Vāks. |
|
|