|
Dec. 9th, 2007|04:50 pm |
|
Es esmu brīva... Dzīva... Tik dzīva,ka pati tam nespēju tā īsti noticēt... Pēc divu gadu nepārtrauktām dvēseliskām mocībām... Beidzot ir miers... Es smaidu.. No vienas auss līdz otrai... Es smejos... Sajūsmā kliedzu...Ja varētu to sajūtu nofotografēt un parādīt citiem... Es lidoju bez spārniem... Vienkārši lidoju... Paldies! Paldies!! Paldies!!!!!! Paldies,tam kurš mani dzirdējis un palīdzējis man izaugt... Izaugt tā.lai spētu palīdzēt pati sev... Ieskatīties savām bailēm acīs un tās padzīt... Es zinu kāda ir viņu seja... Un tagad es gribu šo seju izdzēst no savas dzīves.... Sākšu ar to,ka likvidēšu viņu no sava telefona displeja... |
|