| Smilšu pilis sabrukušas... |
[Feb. 9th, 2008|07:09 pm] |
Ieliku šodien savus sapņus un cerības kastē,pārsēju ar sarkanu lenti un nobāzu tā tālāk no acīm... Lai pārklājas ar putekļiem... Lai aizmirstas... Lai paliek nebūtībai... Varbūt kādā tālā nākotnē kāds tos atradīs,notrausīs putekļu kārtu un uzdrošināsies ieskatīties,kas kastē noglabāts...
Es tajā ieliku trīs fejas... Reiz tām bija spārni... Tās jautri dejoja man vēderā... Taisīja tādus karuseļus,ka maz nelikās... Prieka karuseļus... Dejoja kā trakas...
Izdejojās pa vēderu un pakāpās augstāk... Sagrāba manu sirdi un ņēmās ar to trakot līdz neprātam... Man šķita,ka pašai pieauguši spārni un es plivinos pa mākoņiem kopā ar viņām... Sirds sitās kā lokomatīves riteņi... Ar vien straujāk... Ar vien spēcīgāk...
Manas mazās fejas beidzot izlēma,ka ir apnicis dauzīties pa iekšu... Spurojās laukā... Man gan šķita,ka tas vēl ir pārāk agri... Spītīgi turējos pretī un neļāvu viņām iznākt laukā... Bet viņas izlidoja... Apsēdās man uz lūpām un tirdīja,tirdīja, tirdīja... Tirdīja lai es ļauju tām pacelties spārnos un lidot... Lidot pie viņa... Bet es neļāvu... Un viņas skumji sēdēja uz manām lūpām...
Šodien viņas nomira... Viņu spārni izkalta un nokrita... Šodien viņas zaudēja ticību pašas sev... Tādēļ es viņas ieliku kastē,pārsēju ar sarkanu lentu un noliku tā tālāk no acīm... Lai pārklājas ar putekļiem... Lai aizmirstas...
Trīs spārnotas fejas.... Trīs vārdi... Kurus es vairs neizrunāšu... Pat ja tie kādreiz vēl sēdēs uz manām lūpām... |
|
|
| Miskaste |
[Feb. 9th, 2008|07:48 pm] |
|
Atkl jau esmu nonākusi miskastē starp nederīgiem krāmiem un sadzīves atkritumiem... Nez pie kuriem no tiem es piederu... Kaut gan... Kāda tam vairs nozīmē... Miskaste ir un paliek miskaste... Ja kādam mani vajag,meklējiet tur... Bet labāk tomēr nemeklējiet... Ja es neesmu vajadzīga jums, tad arī Jūs man neesat vajadzīgi... |
|
|