| |
[Dec. 7th, 2007|05:03 pm] |
No debesīm nokrita Ēna
Uzkrita man uz galvas
Iekrita krēslā un smējās
Ķērcošiem smiekliem
Pietrieca manu telpu
Man kļuva slikti
Bez miera,bez elpas
Iekrita Ēna man gultā
Uzlika roku uz krūtīm
Piesūcos viņas smaržas
Tik saldas un reibinošas
Kā pašas Nāves smaka
Un es sajuku prātā
Izbrida Ēna pie jūras
Iebrida man krūtīs
Apēda sirdi un blenza
Iznīcinošu skatu
Izskatot mani tukšu
Pūkainas trīsas
Rāva līdzi uz morgu
Iekrita Ēna man dzīvē
Tagad dzīvo blakus
Guļ manā gultā lācī ieķērusies
Dzer tēju no manas krūzes
Ņaud telefonā bez mitas
Saldkaisla Nāves smaka |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2007|05:34 pm] |
|
Saskaitīju savus dzejolīšus... it kā jau nav daudz... Bet tomēr... 99... hmmm... Laiks ķertie pie darba... |
|
|
| Nāves smaka |
[Dec. 7th, 2007|06:32 pm] |
Nāves smaka
Tā esot kā piedrazota aka
Kā pazemē trūdoši līķi
Kā pārpurvojušies dīķi
Nāves smaka
Tā esot kā neizejama taka
Kā pūce,kas pustumsā brēc
Kā nelabais kam nekas nav svēts
Nāves smaka
Tā esot kā miroņa dvaka
Kā pudelē saskābis vīns
Kā Tumsības neķītrais smīns
Bet smaka no Nāves
Smaržo pēc zaļas zāles
Pēc ķirbju sēklām un putnu dziesmām
Pēc neremdināmām kaisles liesmām
Tā smaržo pēc tumsas un kapu miera
Pēc tikko mutē kusuša siera
Smaržo pēc klusuma,aizsaules
Pēc rasā mirkstošas pasaules
Tā smaržo pēs skūpstiem,smaržo pēc glāstiem
Smaržo pēc trakojošiem sirds vārstiem
Pat tad,ja dažreiz tā auksti dvako
Es nevaru teikt,ka tā pretīgi smako |
|
|