Medical Division

Šodien izejot ārā no mājām daļa Imantas iedzīvotāju pie savu kāpņutelpu durvīm atrada šausminošus ziņojumus krievu valodā par to, ka ir satrakojušies stārķi...

Cienījamie Iedzīvotāji.
Sakarā ar to, ka projekts "Varonis" (nepietiekama finansējuma dēļ) ir ticis slēgts. Pilsētā ir manāmi nekontrolējami agresīvu stārķu uzbrukumi. Uzbrukumi neapdraud cilvēku dzīvības- tomēr dažas sekas ir manāmas pēc deviņiem mēnešiem. Lai pasargātu sevi no stārķu uzbrukumiem ir ieteicams staigāt ar augsti paceltu galvu un plati atvētām acīm. Tādā veidā jūs laicīgi pamanīsiet stārķu tuvošanos.
Administrācija.

Lai, kas šo būtu izdomājis un pielīmējis. Jautrs noskaņojums uz atlikušo dienu garantēts ir lielai daļai iedzīvotāju, kuri šo paziņojumu izlasījuši. Tais skaitā arī man

Sēdēšu un skatīšos Baskova koncertu...Vooot...

Karsta šokolāde un Supernatural. Ideāls vakars. ar rokdarbiem.

Visspēcīgākās vētras brāzmas ir gaidāmas ap pulkstens 15. Nu ko jāiet pastaigāties līdz veikalam un jāuzlādējas ar enerģīju. Žēl tikai, ka nav vēl arī negaiss.

Tā viss. Man reiz pietiek.

Jā spēle bija laba...

No rīta astoņos jāceļas, lai dotos uz spēli :) varu derēt, ka gribēšu gulēt kā nosista tā vietā, lai vilktos uz centru un vēl es zinu, ka vienalga piecelšos, sameklēšu savu krogus tērpu un došos uz otro spēles kārtu :) LAi ko teiktu tomēr šādi pasākumi nāk par labu ...

Hmmmm. Sestdien kārtējā spēle Turpinājums iepriekšējai :) Jāsaka, ka gaidu ar nepacietību. Ceru, ka meistari bū ņēmuši vērā iepriekšējās kļūdas :D
***
Vakar pabiju uz izrādi "Kailie brieži" Viegls humors un patīkama atmosfēra neļāva garlaikoties nevienu mirklīti. Labprāt aiziešu vēl kādu reizi un paņemšu kādu kompānijai līdzi :)
***
Krasta Lido. Fui, pē, slikta ideja. Šķiet, ka tas būs tas iemesls kura dēļ man ļoti gribēsies izlaist foruma dzimšanas dienu. Kaut gan redzēs.

Tā un tagad tas kretīns vārdā Igo ir sācis mani šantažēt ar to, ka izdarīšot pašnāvību. Viņam redzējieties esot jāmirst. Labi zin mērkaķis tāds, ka es neignorēšu tādas īsziņas. Nē nu tāda sajūta it kā viņš gribētu panākt, lai es jūtos vainīga. Bet pie mūsu strīda vainojama ir viņa nesamērīgā kāre pēc alkohola kura nostāda draugus daudz zemākā līmenī.
Tas tā nedaudz par negatīvo. MAzliet par pozitīvo runājot. Vakar Garie sēdēja tējas namiņā :) Pēc tam dzēru alu preses bārā kopā ar Vitju un Mišu. Nē nu sākumā bija saurijs, bet viņam jau kā vienmēr uz korporāciju bija jāskrien :(

Vakardienas vakars iesākās ar patīkamu telefona zvanu, kura autors aicināja zu preses bāru. Ierodoties preses bārā mani sagaidīja patīkams vakars kopā ar jaukiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi divas stundas no vietas diskutēt par reliģiju dzerot alu. Un kuri nekautrējas meitenes klātbūtnē lietot spēcīgus vārdus un teikt acīs visu ko domā.
Tikai pārbraucot mājās man ienāca prātā, ka tas ir ļoti paradoksāli. Viss griežas pa spirāli. Vēl svētdien vakarā es izmisīgi centos nepievērst nekādu uzmanību lielajam stūra galdam, bet jau ceturtdienā šēžu pie tā paša galda ar tieši septiņiem puišiem un man pat prātā neienāk, ka kādreiz tas viss jau ir bijis. Iedomājos par to, ka vēsturei patīk atkārtoties, bet tad sapratu, ka tā atkārtojas tikai daļēji, jo šoreiz viss solās būt labi. Kaut gan vai tad pagājušajā reizē nesolījās?

Bija parāk dīvainas sajūtas, lai ko rakstītu. PA to laiku kamēr man nācās aci pret aci satikties ar pagātnes dēmoniem kā viņus varētu nosaukt tikmēr Mārtiņš noorganizējis piektdienas vakarā "Garo"
Lai cik paradoksāli tas neskanētu, bet ir jāvelk paralēles :D

Hmmmm... šobrīd es nezinu smieties vai raudāt. man ir konferences čats ar Credento Vidas dalībniekiem un es tiešām nezinu vai nav labāk no viņiem atslēgties :D citādi drīz no smiekliem no krēsla nokritīšu. KAut gan ja tā labi padomā tad smiekli padara cilvēku jaunāku :)

Cik, gan sen nebija bijusi tik izteikta laimes sajūta par to, ka kādam esi vajadzīga un kāds raizējas par tevi un vēl, ka tie ir jauki cilvēki. Naksnīgā pastaiga pēc spēles pāri dienvidu tiltam uz ziepniekkalnu- man ļoti precīzi atgādināja par dažus gadus atpakaļ notikušo pastaigu pāri salu tiltam uz ziepniekkalnu un radās tāda dīvaina sajūta, ka dzīve man ir piespēlējusi vēl vienu iespēju un šoreiz šo iespēju nav ieteicams palaist vējā. Esmu brīva no iepriekšējās dzīves līdz galam...
***
Par pašu spēli jāizsakās nedaudz kritiski, kaut gan tā kā meistariem tas bija pirmais mēģinājums dzīvē kaut ko uzmeistarot jāsaka, ka kritaka šiet pat nav nepieciešama, jo viņi paši apzinās savas kļūdas. Man ļoti patikās zamaročkas ko savā starpā sarīkoja magi un man ļoti patikās mans spēles pārinieks un vēl man jāatzīst, ka strādāt kabineta spēles krogā ir daudz patīkamāk nekā- nu jūs paši ziniet kur :D
***
Pēdējā laikā esmu pamanījusi dīvainu lietu- man ir sākuši rādīties krāsaini sapņi fantasy un Sci-fi garā. Viss būtu ļoti ideāli, ja visos šajos sapņos es nemeklētu vienu un to pašu cilvēku. Un es biju domajusi, ka esmu samierinājusies ar neizbēgamo. Šķiet, ka mana zemapziņa, gan nav...

Rīts ir pienācis. Problēma ar leģendu atrisināta. Tagad jātrisina problēma kā sataisīties un līdz 11 paspēt tik līdz aviācijas institūtam...Kvests. ņemot vērā, ka man vēl jāuztaisa viens neliels roku darbiņš :D
Veiksmi cilvēki- dodos uz citu realitāti ;)

Bljin mani nošokēja vēl vairāk. Nāksies no rīta sēdēt un rakstīt savu leģendu. Putniņš kā vienmēr ir haotisks :D
***
Mani priecē tas, ka izdevās nokārtot attiecības ar daniēlu. Cru, ka viņš saprata to, ka es mīlu citu cilvēku un vairs nelolo cerības, ka es būšu viņa meitene ^^

Jā es zināju, ka sestdien ir kabineta spēle un pat domāju uz viņu ierasties, bet nebiju gaidījusi, ka nesaņemot manu piekrišanu par piedalīšanos man jau ir piespēlēta loma. Ha Jastrebs mani nošokēja. Patīkamā ziņā. Vismaz pilnīgi noteikti ar tērpu man nebūs jāmokās šodien visa nakts. Varēšu izmantot sudraba bultas krogusmeitas tērpu. Bjin. Atkal esmu krogusmeita. Vismaz pārmaiņas pēc man šoreiz ir neviss māte, bet tēvs. :D

Ekkkk...kā man nepatīk, bet nāksies pildīt pienākumu :(
Ceturtdien uz kaimiņienes bērēm :(

redzēt nevienu negribu un vismazāk Igoru.

***
Bet vispār bija jauki satikt Vitju ar Moņu un Pelēko...

Patiesībā man pat ir jāpateicas goldijam. Silta, mājīga interneta kafejnīca un Lostā gandrīz 27. līmenis un man gribas kafiju. Man izmisīgi gribas kafiju. Varbūt aičāpot līdz adminam un palūgt? :) Ekkkk...Tikai miedziņš nāk, bet 1. autobuss tikai pusē septiņos :(

Šodien noraudājos kā mazs bērns. Bija tāda sajūta, ka pirmo reizi dzīvē ietu uz skolu tikai man nācās gaidīt līdz vārdiem "Lūdzam ienākt vecākus un absolventus" Tā laikam bija vienīgā atšķirība. Kaut gan nē : Man nekad avirs nesēdēt šīs skolas solā. Direktors, gan piedāvājās mani paņemt 12. klasē joka pēc. Es joka pēc paziņoju, ka eksāmenus kārtot no jauna negribētu.
Daudzi vecie skolotāji vairs nestrādā.
***
un pārnākot mājās es konstatēju, ka man ir tik slikti, ka es nevaru piecelties. kaut kas notika ar sirdi. Nezinu. Varbūt, ka tas vecums, varbūt, ka kaut kas cits.
***
Kāds ir ļoti iemīļojis manu profilu. Es nesaprotu priekš kam ir jālien cilvēka profilā kuru tu pats esi padzinis no dzīves? Muļķīgā veisā es šo jautājumu jau vairākus mēnešus cenšos saņemties un uzdot konkrētajai personai, bet nekādi nesanāk, jo es zinu, ka konkrēto jautājumu uzdotu ne pašā maigākajā formā un tādā veidā aizvainotu cilvēku.
***
Vakar man kāds pajautāja kāpēc es tik ļoti esmu pieķērusies Sergejam ar kristapu. Lai cik dīvaini nebūtu, bet sākotnēji tas notika izskata dēļ. Viņi abi ir nereāli līdzīgi džeimsam, bet vēlāk es sapratu, ka viņos nav ne kripatiņas tās nežēlības un tāpēc mēs kļuvām draugi.