Medical Division

Matu krāsu nopirku. Gribas gulēt. Paŗis stundas jāpaguļ kamēr atnāks vecmamma krāsot matus man :D

Atkal pamodos sešos. Ar konkrētu domu. Kārtīgi jāizķemmē mati un jādodas uz veikalu pēc matu krāsas. Tagad sēžu un gaidu, kad atvērsies veikals, bet tā gribas žāvāties :(

Hmmmm...Kurš man atgādinās kā bija labāk? melns krekls, balta žakete, baltas bikses. Vai melns krekls melnas bikses un balta žakete. Variants balts krekls, melnas bikses, melna žakete netiek izskatīts :)Tāpat kā netiek izslatīts variants viss pilnīgi balts. Vislabāk derētu variants kurā iekļaujas baltas bikses un melnas kurpes. Kā to dabūt gatavu? :D

Joprojām nespēju tā īsti attiet no brīvdienām. Tādos kvantumos dzērusi es nebiju sen. Bet visā visumā laiks patiešām pavadīts pozitīvi un satusēts arī ar tiem cilvēkiem ar kuriem to dažās spēlēs nebija izdevies pagūt izdarīt. Plusā es sajutos kā patiešām vienā lielā ģimenē.
Pēdējā mēneša laikā viss ir sagriezies tik tālu kājām gaisā, ka es pati brīnos par sevi. :) Vērtības ir samainījušās vietām un ceturtdien es beidzot eju taisīt dokumentus.

atgriezos no jelgavas. mazliet pagulēju un pēkšņi sapratu, ka man apkārt ir pasakaini cilvēki un man pieder visa lielā plašā pasaule, jo es esmu tās daļa:) vai tā ir laimes sajūa? Ja jā tad es esmu laimīga :)

dievinu šo klipu :D http://www.youtube.com/user/Seila1986#p/f/0/TRhAwADQKI0

galvenais es apzinos, ka vajadzētu pagulēt vēl kādas divas stundiņas pirms vakarā doties uz Jelgavu, bet miegs maita nenāk :D

izskatās, ka tik traki, lai visu mestu kaķim zem astes tomēr nav. Nu nav liela nelaime, ka spēle nenotiks. Galu galā pasāciens kopā ar draugiem brīvā dabā arī nav peļams.
Vakar pēc gandrīz gda neredzēšanās satiku kristīni. Mazais ir drausmīgi mīļš, bet pati māmiņa. nez viņa ir palikusi šaušalīgi nopietna. Joprojām nesaprotu vai tas ir uz labu.
Vēlāk abas ar benitu aizsēdējāmies. Pie viena satiku Aidaru. Ar smiekliem atcerējāmies par to kā es 15 gados skraidīju viņam pakaļ:) He, he nav taisnība. Pirmā mīlestība tomēr pārklājas ar rūsu, bet visā visumā pozitīvs cilvēks viņš ir palicis joprojām.
Un vakardienas sarakste ar nikolaju pārvērtās varen dzīvīga. Vismaz ne tāda kā citām reizēm, kad aptrūkstās jau pēc pirmajām divām vēstulēm.
Un vispār dzīve rullē. :D

Divu nedēļu mocības kaķim zem astes :(

Kārtējā bezmiega nakts un, ja vien vakarā es negrasītos doties satikties ar cilvēkiem tad droši vien, ka arī vispār neaizietu gulēt. Tomēr tagad gribot vai negribot pāris stundiņas būs jānosnaužas. Ja vēl nejauktos pa galvu visādas domas būtu pavisam labi.
Dzīve tomēr ir viena interesanta lieta. Vienā brīdī tā paliek tev priekšā kāju un tu nostiepies visā garumā, bet jau nākamajā brīdī tev tiek pasniegta roka un zaudētais tiek atlīdzināts divkārtēji. Dažreiz man nāk prātā Sergeja vārdi par pagātni un ar katru brīdi es saprotu, ka viņam bija taisnība. Tik daudz kas ir izmainījies pēdējos sešos gados. Ja toreiz man būtu pateikuši kam nāksies iziet cauri es droši vien vienalga gribētu izdzīvot visu to pašu pat zinot cik ļoti dažreiz sāpēs un cik daudzi cilvēki izies cauri mani dzīvei atstājuši tajā pēdas, bet paši pagaisuši. Ir palikuši tikai viņu vārdi un viegli galvas mājieni saskrienoties uz ielas. Tas arī viss. Tikai tagad tā nopietni palūkojoties uz to visu no malas es saprotu, ka katrs no maniem "draugiem" ir savā veidā veidojis manu raksturu un tad, kad mēs vairs neesam varējuši neko nozīmīgu viens otra dzīvē sniegt- ir pazuduši. Tā pat ir labāk. Kā saka Nikolajs "Uz dzīvi jāskatās no pofigistiskās puses. Citādi dzīve tevi aprīs" un viņam ir taisnība. Es vēl neesmu pilnībā apguvusi šo prasmi bet ļoti ceru, ka kādreiz man tas izdosies.
Cik savādi. Es joprojām ejot uz parku nespēju atbrīvoties no baiļu sajūtas. Un labi tak zinu, ka jau sen starp tiem cilvēkiem esmu kļuvusi savējā. Daudz vairāk savējā nekā biju starp daudziem citiem.
Benita vakar pirmo reizi pa ilgiem laikiem pasmaidīja. Mazā ir atguvusi dzīvesprieku kaut gan atzīst, ka joprojām nesaprot, kā man ir izdevies viņu ievilkt visā šajā avantūrā un pierādīt, ka krievi nav tikai tupi urlas, bet arī gudri, pieklājīgi un inteliģenti cilvēki. Heh, es pati nekādi nespēju pierast, ka mani negrauž par kļūdām. Tā pat kā nespēju pierast pie domas, ka no parastas krogusmeitas pārvērtos par pavāru, bet jau pēc nedēļas es braucu uz spēli kā krogus saimniece un ar savu komandu. Un arī Pie tā ko viens cilvēks grib panākt es nespēju pierast. Man negribās uzņemties atbildību, bet no otras puses es saprotu, ka, ja gribi, lai būtu labi izdarīts tad dari pats.
Un visam pa vidam nenokārtotā problēma, kura gaida savu risinājumu jau vairākus gadus un tas, ka man gribētos satikties ar Vivu, Ljipu un Anniju, kurām kaut kā patiešām nav atlicis laika šajā vasarā. Tik ļoti nav atlicis laika, ka pat svētdien tā vietā, lai aizietu uz IC pasākumu es bruacu pie tēva, lai sarunātu šadas tādas detaļas. Un vēl man galīgi šajā pēdējā mēnesī nav atlicis laika priekš Garā. Un tad, kad es uz to visu palūkojos no malas es saprotu, ka lai cik laimīgi un jauki būtu ar vieniem cilvēkiem. Nedrīkst aizmirst par citiem, kas nav vienmēr tik tuvu un pieejami. Ar dažiem var papļāpāt čatā, bet ja sāku domāt tad nespēju atcerēties, kad būtu pēdējā gada laikā pavadījusi laiku čatā ar Zergu kaut gan agrāk tas bija iknedēļas rituāls. Arī ar Dero anāk reti parunāt. Nerunājot jau par Igo, kurš vispār ir pacietības kalngals, kurš pacieš manas pēkšņās nervu lēkmes ar pārsteidzošu pacietību.
Un vēl man gribētos būt mazliet, mazliet drosmīgākai, lai varētu bez bailēm uzrakstīt cilvēkam vēstuli. Pats pārsteidzošāksis ir tas, ka es zinu, ka viņš mani nepārpratīs un neiedomāsies sazin ko. Tikai man vienkārši ir bail...
Nu vot filozofiskais rīts, bet es domāju, ka katram ir tiesības domāt savu.

Pēc tam kad Denetors gondorā sarīkoja ugunsgrēku viņu visi turpmāk sauca par DETONĀTORU

Projekts "Sākam beidzot darīt kaut ko jēdzīgu" tiek gatavots startam.

heh, esmu pazaudējusi galvu un pēdējās smadzeņu atliekas.... ekkk...es mīlu dzīvi un ienīstu ārzemes.

Jess...Dabūju no vectēva lielo pārgājienu mugursomu :) tagad man beidzot nebūs problēmu ar pleciem :)

Nē nu tas ir par traku. Cil'vekam gribas atslābināties. dažreiz, kad sen nav bijis intīmu attiecību un tādos gadījumos nāk palīgā pornofilmas. Nu ieslēdzu vienu porņuku kamēr mamma aizbraukusi zoli spēle't un nolēmua tslābināties un pašā labākajā momentā istabā ievelkas mana vecmamma ar jautājumu, kas tās par skaņām. Es protams visu saprotu, bet vai KLAUVĒT 78 gadus vecs cilvēks vēl nav iemācījies?!!!!

ZB sāku neticēt sev, ka emsu gatava samainīt hobitus pret jauno cerību. Nolēmu nogriezt visus ceļus un pjautajos anjai vai varu savienot pavāra lomu ar kurtizānes lomu. Vispār mūsu diezgan lielā komanda ir manāmi izretinājusies, kas nav labi. No otras puses, jo mazāk cilvēku, jo ērtāk spēlēt. vienīgi baidos, ka man būs problēmas ar gatavošanu. principā man vajadzēja būt maiņai, bet izskatās, ka emsu palikusi viena. Nu vismaz neviens netraucēs gatavot, kas ir pluss. Mīnus ir tas, ka es netieku galā ar idejāmko vilkt mugura. bāc kā vienmēr pēdējās dienas :(

Ha, ha, ha...Manas aknas šogad jutīsies ļoti laimīgas :)
Vot tikai cik gadus es jau esmu teikusi, ka nekadd vairs nevienā krogus komandā, bet rezultātā šogad piekritu braukt uz visu nedēļu uz "Jauno cerību" Un tas ir labi.

Šķiet, ka esmu saindējusies. Un šis karstums mani nogalina. Un vēl nākamajā nedēļā pirmdien es braucu projām uz veselu nedēļu.

Tikai agros rītos, kad dzīvo 5. stāvā un aiz loga sāk ķērkt vārnas, kaijas un ņaudēt kaķi. Saproti cik patīkami būtu iegūt savā īpašumā bisi un medību licenzi..^^

well pa ilgiem laikiem beidzot uzdrukāju jaunu rakstu stūra dīvāniņam :)