Sep. 1st, 2005 10:32 am Pirmo reizi dzīvē es šodien esmu mājās. Sēžu mierīgi pie datora un ne par ko nestresoju. Tikai kāpēc ir tādas mieles? Zinu! zinu! sirdsapziņa bļauj. "klusē! pašai skolā jābūt" Bet man nav!!!! Jā es zināju ka kādreiz pienāks tā diena kad man vairs nevajadzēs ņemt rokā asteru pušķi un doties uz balto ēku. Un tomēr tagad kad tas visss ir beidzies man gribas raudz†. Kur gan palika nebēdnīgās skolas dienas? kad dzīve šķita krāšņa un nebija ne par ko jāuztraucas....
KĀPĒC LAIKS PASKRĒJA TIK ĀTRI??????? Leave a comment |