galadriela | Aug. 25th, 2005 10:19 am Jā... tikai... Kapēc melot sev?
Viņš vienmēr ir to vērts. Vienmēr.
Kapēc tad tiecies pēc viņa, ja tik viegli vari piekrist draudzenes neveiklajam mēģinājumam Tevi mierināt? Vajadzēja viņai pateikt, ka viņa neko nesaprot, ka tieši šis cilvēks ir vērtīgāks par visiem pārējiem pasaules iedzīvotājiem kopā, un ka laikam jau viņai to nesaprast...
Un slīcināties? Ha! Visi paraudās un Tevi aizmirsīs! Tā Tu nekad viņu nedabūsi. Mērķis taču ir dabūt! Pamaini taktiku. Mūžīgās mīlētājas un cietējas īsti nav topā. Tās puišiem uzdzen bailes. Bailes no atbildības.
Tev ir daudz lielākas izredzes, ja beigsi katru reizi rādīt savu skumjo seju, kas tik to vien saka, ka Tu nespēj pārdzīvot, ka esi atgrūsta. Tas jau ir skaisti ciest.. Tikai īsti bez Tevis neviens cits to nevar novērtēt.
Kamēr vēl nav par vēlu... Aizmirsti Daugavu, pasmaidi un radi viņā pārliecību, ka esi tikusi savai apmātībai pāri. Tas mazinās viņa bailes. Viņš pieņems Tevi kā draugu, siena, kuru veidoja Tava jūtu nasta pret viņu, sabruks un kas zin kurā brīdī viņš pazaudēs galvu.
Lai Tev veicas! Read Comments |