Medical Division -

800900
saruna no foruma:

nesaprastā cilvēku zemē
nu jaa man taada sajuuta biezhi uznaak, vienk liekas ka neviens mani nesaprot, es censhos buut labs cilveeks, paliidzzeet, uzklausiit, neaprunaat, protams ne vienmeer tas izdodaas bet es meegjinu, tomeer neviens to neredz, visi izokshkjeree tikai to slikto ko esmu pateikusi vai izdarijusi,itkaa jau vienalga ko vinji visi domaa, bet viena ta uz pasaules es dziivot neavu, esmu sabiedriibas cilveeks, un bez draugiem neesmu nekas! dazhreiz uznaak skumjas, gribas ierakties darbos un maaciibaas, taa teikt izvairiities, bet iekshaa ta tas taapat saap! sajuutas ir sameeraa diivainas, citus briizhus jau ir ok, juutos laimiiga, bet tomeer vientulja:(


njaa... lasiiju un taada sajuuta bija it kaa es to buutu rakstiijusi.. zini, cilveekam ir taada daba piemineet slikto kas ir bijis, loti loti maz cilveeku atceras to labo ko viniem teikushi, vai ko tie piedziivojushi.. runaaajot par to vientuliibu.. hmm.. man meedz buut taaa ka peec ideaaali pavadiiitas dienas atnaakot maajas ne no kaa uznaak taa sajuuta ka neesi nekam vajadziiigs utt.. bet tas paariet.. vismaz vajadzetu..


Redzi kā ir... Ja Tu kaut ko labu dari tikai priekš tā, lai citi to pamana un paslavē, tad to nav vērts darīt, jo laba darba pamatā ir tas, ka Tu vienkārši dari, neaizdomājoties. Mēs parasti saņemam pateicību, kad nebijām to gaidījuši.:)