Medical Division - Post a comment

Dažreiz ir tādas naktis vai rīti, kad gribot negribot sāc aizdomāties par to, ka kāpēc visiem ir, bet man nav? A pēc kādām pāris stundām sāc jautāt pati sev: "A tev to vajaga? Cik tev reizes jau nav tā dēļ sabojāta dzīve un nervi? Un kā tu domā kāpēc esi sākusi pirms laika nosirmot?" Un tad sāc saprast, ka ir labi tā kā ir, kad neviens nekontrolē, kad nav ne par vienu jāuztraucas un tad jau pēc brītiņa atkal iegrimsti laimīgajā grāmatu pasaulē- vai arī, ja ir pārāk sūdīgi- sāc rakstīt. Un tad jau pēc kāda laika viss atkal ir labi. Līdz nākamajam momentam, kad būsi pārķ daudzas reizes lasījusi par īstu mīlestību, kura pārvar visus šķēršļus. Un atkal nākas teikt, ka par nožēlu dzīve nav seriāls...- tāpēc pie Lucifera to mīlestību dzīvē. Ne pie kā laba viņa mani nav novedusi un nenovedīs, jo nevar novest tas kas nemaz neeksistē.