Medical Division - Post a comment

Patiesībā jau viss ir pavisam normāli. Redz es, piemēram, lielāko ties pie dienasgrāmatas ķeros tad, kad man ir skumīgi. Tajos brīžos, kad ir labi, kaut kā aizmirstas (un arī nav vēlēšanās) ierakstīt un tapēc arī dienasgrāmata vairāk ir tāda bēdīga.

Tas nebūt nenozīmē, ka mana dzīve ir pilnīgā pakaļā. Es domāju, ka tā ir lielai daļai cilvēku, ka viņi radoši kļūst tieši tad, kad viņiem ir skumji. Nekā neparasta. Un pasaule rit savu ierasto gaitu....