May. 28th, 2008 12:48 am Acis nekrāpj...acis ir vienīgais, kas saka taisnību, pat ja tu to negribi teikt. Es nezinu kāda ir tava taisnība. Par ko tu domā- ko jūti, bet es zinu, ka šīs acis nekad nepametīs manas domas, jo tās ir tavas mīļās nedaudz nogurušās acis. Skatiens, kura dēļ varētu nolikt galvu. Šis skatiens kurš vilina un aicina būt tev blakus un šis skatiens kurš biedē liekot domāt par to, vai tev ir kas padomā? Šis skatiens no kura novēršos kā redzu, jo tas ir kā ass nazis kurš griež sirdī...vai varbūt smadzenēs??? Es atvados no šīm acīm un šī skatiena jo man ir par maz ar to...Es gribu visu vai neko. Es nespēju samierināties tikai ar skatienu un acīm... Leave a comment |