seila | Jan. 1st, 2008 04:08 pm Es pārdotu dvēseli sātanam par tikai vienu naksti, pat ja tā būtu pēdējā nakts manā dzīvē. Es pārdotu dvēseli tikai par vienu labu vārdu no tā no kā to gribas dzirdēt visvairāk. Es pādotu dvēseli, lai nebūtu to vārdu. Es pārdotu dvēseli, lai nebūtu šo vārdu. Bēt mani neņem ne augšā, ne lejā un tagad es atkal klīstu pa grēcīgo zemi- tupinādama eksistēt. Brīnumi nenotika arī šajā jaungada naktī Tā pat kā tajā jāņu naktī pirms pāris gadiem, kad tā zvaigzne kustējās. Viņa kustējās un šķita, ka tūlīt aiz pagrieziena parādīsies mašīna. Mums tik ļoti gribējās, lai notiek brīnums, bet brīnumi notiek tikai pasakās. Mēs varam iegūt to ko mums nevajag, bet to ko mums vajag un pēc kā tiecamies jau kāds cits ir paspējis noplūkt. Jūs teiksiet dzīve nežēlīga. tā varētu būt. Ja vien uz pasaules nebūtu dažu entuziastu, kuru vienalga tic, ka melnais ir balts. Es ticu, ka melnais ir balts, jo sliktu cilvēku nav. Mēs un viņi paši sevi tikai padara par tādiem. Daži slēpjas aiz tā, vēlēdami otram to labāko. Baidoties pielaist sev pārāk tuvu, lai nepieķertos. Citi jūtas pārāk vientuļi un dusmojas nenovērtējot to, ka viņiem patiesībā ir tas ko vajag tikai viņi izliekas, ka tieši to viņiem nevajag. Ir vieglāk krāpt sevi nekā atzīt, ka zūdi realitātei. Vieglāk ir pazust pasaulē ar pasakām un spontānām idejām.
Vieglāk ir ticēt, ka brīnumi notiek. Read Comments |