seila | Nov. 5th, 2007 01:07 am SEN-ŽERMĒNAS BASTIONS vai arī MŪSU PULKĀ IR PAPILDINĀJUMS
D’Artanjans: Kungi šķiet, ka es redzu Pulku Aramis: Izdzerot vēl vienu pudeli- jūs ne to vien ieraudzīsiet. D’Artanjans: Bet es patiešām redzu pulku. Aramis: (pabāzdams galvu aiz sienas) Dīvaini. Es arī redzu. D’Artanjans: Varbūt, ka mēs redzam vienu un to pašu Pulku? Portos: Bet es redzu veselu kara nometni. Atoss: Portos, tā ir mūsu nometne. Portos: Točna. Bet varbūt, ka Pulks arī ir mūsu? Aramis: Nē tas ir Larošelas pulks D’Artanjans: Vai pār jums ir nākusi apskaidrība un jūs spējat atpazīt Hugenotus pēc gaitas? Aramis:Nē, es viņus pazīstu pēc ģerboņiem D’Artanjans: bet es neredzu nekādus ģerboņus! Atos: (Vēl ar vien liedams vīnu) Tātad tie ir dažādi pulki. D’Artanjans: Bet, es pilnīgi noteikti redzu Pulku Aramis: Es arī. Portos: Un es. Aramis: Bet, Portos, jūs skatāties uz pretējo pusi. Portos: Bet es vienalga redzu Pulku. Aramis: (pagriežoties uz otru pusi) Dīvaini, es arī redzu! Atos: ( Melanholiski dzer) D’Artanjans: Atos, Un ko jūs redzat? Atos: Es redzu, ka ```` krodzinieks šampanieša vietā mums ir iesmērējis Andžujas vīnu. D’Artanjasns: Un aiz sienas? Atos: Aiz sienām es nekādu vīnu neredzu. Portos: Es redzu vēl vienu pulku! Aramis: Savilksim kopā galus. Portos. Cik pulkus redzat jūs? Portos: Divus. Aramis: Un jūs, D’Artanjan? D’Artanjans: Vienu ( Paskatās apkārt) Nē trīs! Aramis: Trīs? D’Artanjans: Jā, vēl divi ir aiz jūsu muguras. Aramis: (Ar pūlēm turēdamies uz kājām pagriežas par 180 grādiem): Bet tur ir tikai viens pulks! Portos:Patiešām? Man šķita, ka trīs. D’Artanjans: Trīs?! Portos: (Apvainoti): Es ko, skaitīt nemāku. Aramis: ( Nesaprašanā krata galvu un rāda ar pirkstu kaut kur tālumā) Portos, divi pulki! Jūs esat pārliecināts, ka protat skaitīt? Portos: ( Apvainoti) Protams! Trīs pulki no šīs puses un vēl divi no tās. D’Artanjans: Divi? Tur ir tikai viens pulks! Aramis: Nē, paskaties tur ir trīs! D’Artanjans: Trīs? Kur? Aramis: No katras puses. D’Artanjans: Bet, jūs tikko teicāt, ka no tās puses ir tikai divi pulki! Aramis: Es? Es neko tādu neteicu. Es pilnīgi skaidri paziņoju, ka tur ir četri pulki. Portos: Cik?! Atos: (Klusējot atver nākamo pudeli) Aramis: Es ko neskaidri ziņoju? Pieci!!! D’Artanjans: ( neskaidri sauc) Es, es nākamais! Portos: Aramis, jūs esat pārliecināts? Es tur redzu tikai četrus pulkus. Aramis: Tas nevar būt. Pilnīgi noteikti es redzu sešus pulkus! D’Artanjans: ( Grīļodamies pieiet pie Atosa un atņem viņam pilnu pudeli vīna. Un pa taisno no kakliņa izdzer. ) Atos: tas nav to vērts. Es jau sāku šaubīties vai tas ir Andžujas vīns. D’Artanjans: ( saraudamies) Jūs pieļaujat iespēju, ka milēdija atkal mēģina mani noindēt? Atos: Es pieļauju jebko. D’Artanjans: Bet tādā gadījumā tas ir ļoti izsmalcināts slepkavības veids! Atos: Jā tas nav viņas stilā. Portos: (kliedz) Tur pilnīgi noteikti ir astoņi pulki! Aramis: (Falsetā) Deviņi, es saku, ka deviņi! Atos: (Mierīgi) Kungi, nesteigsimies. Pieņemsim, ka ducis. Portos: Atos, jūs esat varens cilvēks! Atos: (Tajā pašā tonī): es zinu. Aramis: (Pēkšņi tapis drosmīgs): Bet kungi! Ko mēs sarīsim esot aplenkti ar tādu ienaidnieku daudzumu!? D’Artanjans: Tas patiešām ir jautājums Tas laikam ir atkarīgs no tā ko mēs šeit grasījāmies darīt. Portos: Bet, ko mēs šeit grasījāmies darīt? Aramis: D’Artanjan, patiešām ko mēs šeit grasījāmies darīt? D’Artanjans: (Šausmās) Ēs? Aramis: Nu, protams, ka jūs. Vai arī esat aizmirsis? D”Artanjans: Zvēru pie visiem svētajiem, ka tā nebija mana ideja! Aramis: Kura tad? Portos: Šķiet, ka Atosa. Atos: Jūs esat pārliecināts? Portos: (Domīgi) Ne pārāk... Pilnīgi iespējams, ka tā bija Aramisa ideja. Aramis: Es?! Portos: Nu, bet ne es, Aramis: Njā. Patiešām. Portos: Tātad jūs mūs visus šurp atvilkāt? Aramis: Nē. Bet tas noteikti nebijāt jūs. Portos: Uz šejieni tas ir vispār- uz kurieni??? D’Artanjans: Patiešām kur mēs esam? Atos: (Dzer priekšpēdējo pudeli) Aramis: Pilnīgi noteikti tas ir bastions. Atos: Vai esat pārliecināts? Aramis: Esmu pārliecināts. Tikai vajag atcerēties kāds bastions tas ir. D’Artanjans: Tātad, mēs esam ielikti velns viņu zina kur. Nav skaidrs priekš kam- un esam aplenkti ar neskaidru pretinieku daudzumu. Ko iesāksim? Portos: Es piedāvāju cīnīties! Aramis: Varbūt piedāvāsiet ienaidniekiem iestāties rindā? D’Artanjans: Es domāju, ka ir īstais brīdis tīties, ņemot vērā, ka mēs nezinām ko grasījāmies šeit darīt. Aramis: Piekrītu Portos: Manas domas sakrīt ar Aramisa domām. Atos: Ar dziļdomīgu skatienu sašķaida tukšu pudeli) D’artanjans: Tad laižamies no šejienes! Atos: (Atvērdams pēdējo pudeli un klusēdams to ielej D’Artanjanam) D’Artanjans: (Dzer): Atos, man šķiet vai arī tas ir šampanietis. Atos: Jums šķiet. Man arī šķiet. No šī šampanieša mums visiem šķiet. Tinamies. Visi dodas prom. Aiz muguras atskan vairāki šāvieni. Atos: Mē neesam neko aizmirsuši? Aramis: Man šķiet, ka neko. Portos: Velns parāvis nē! Mēs aizmirsām! ( Skriešus atgriežas bastionā, paķer pēdējo vistas spārniņu- apēd to un atgriežas pie saviem draugiem. ) Nu lūk tagad viss ir kārtībā. Atos (Izdzer līdz galam vīnu iemet ar pudeli uz protestantu pulka pusi. )
Visi četri atgriežas nometnē cenzdamies saprast kāpēc visi pārējie skatās uz viņiem kā uz varoņiem, bet aiz viņu mugurām parādās Larošelas aplenkšanas grupa pilnā sastāvā. Read Comments |