| Nov. 18th, 2010 03:47 am Ir jau ap rītu. Diary čakarējas un neļauj apskatī izlases lentu, bet man galīgi nenāk miegs. Gribas izdarī kaut ko noderīgu vai ne noderīgu, bet sev tīkamu. Ja vectēvs pēc pāris stundam notītos makšķerēt- tad varētu doties uz viņa istabu, izantot vannasistabas ekstras zem nosuakuma, kremi maskas un karsta vanna. VArētu izmazgāt matus un vispār izdomāt, ka vajadzētu valsts svētkos izbraukt līdz tēvam.
O kamēr rakstīju šito mani ielaida diary. Moška atradīšu kādus jaunus spoilerus? Vispār mani ar vien vairāk sāk aizraut SPN sadaļa lffb mājaslapā. Njā tāds interesants darbiņš, kas aizņem tikai pāris stundas nedēļā.
Ups. Bljin atcerējos, ka derētu tomēr pabeigt rakstu par monstriem HEraldikā. Ok. Atradu sev nodarbošanos, bet vispirms diary fiendliste.
Njā. Nekad nebiju domājusi, ka dinokas mani spēj aizskart redzamā veidā neviss uzsrakstīs fanfikā. Vienmēr kaut kā lasot fanfikus ir ta, ka viņus it kā redzi galva kā atsevišķus kadrus. Kā filmu. Bet tad, kad skaties Kanona sērijas. Nu galīgi nesienas kopā slash ko lasi un gets ko redzi. Tās ir divas dažādas lietas un es būtu ļoti vīlusies, ja redzētu slash iekš SPN kanonā, bet dažreiz kā jau minēju ir lietas, kas patiešām dziļi aizskar. Piemēram kā šī. Slash video angst, drama Kas/Din. http://www.youtube.com/watch?v=Rb3RFQrgH-s&feature=player_embedded#!
Ja man pajautātu, kas te tik īpašs? Kārtējais fanu samurgotais slash. MAn droši vien, ka nāktos piekris, ja vien šoreiz fanu video nebūtu tik ideāli salikts kopā, ka rodas sajūa, ka lasītais ir atdzīvojies. Un tajā paša laikā ideāli jūtu, ka tā r cita pasaule. TB tas nav original. Tas ir tikai kāda fantāzija. Ja nu sadūšojas kāds noskatīties. Īpaši jūtīgiem iesaku kaudzi salvetīšu blakus. Man tādas nevajadzēja, jo man jau sen vairs nevajag salvetes.
Vakar vispār izvilku printeri beidzot no plaukta. Nolēmu uzinstalēt uz lielā stacionarā. Iegādaties melnās krāsas kartridžus, papīŗu un vispār izprintēt savus mīļākos fanfikus, lai iesietu. Protams, ka lasīt uz datra ir viena romantika, bet jaatzīst, ka man vienmēr ir paticis atlaisties ar kādu grāmatu u vakariņu šķīvi gultā, bet ar datoru, pat, ja tas ir portatīvais to nav nemaz tik viegli izdarīt. A tā vismaz mīļākie gabali būtu vienuviet manā skapī...
Njā, bez klia nekā cita interesanta neatradās. NU b=vipār bija viens ff, bet NC-17 sāk pamazām piegriezties. Gribas ekšenu ar vieglu romantiku. Angliski lasīt negribu. Nav tas stāvoklis, kad smadzenes spētu uzņemt vārdus un to tulkojumus.
Pārmaiņas pēc apmeklēju crosroads, bet arī tur neatradu neko sev piemērotu. Šodien visi mani bišo nevienam no tiem ff ko lasu nav turpinājuma. Kaut vai ej gulēt- vai arī pameklē ko svaigu.
Hmmm...Varbūt, ka nevajadzeja tik krasi :D Nu labi, kas notiek lffb majaslapa vispar ir atsevišķs story. Pasmaidīju. Aizgāju domāt par piedavāto ideju.
Padomāju par ideju. OMG. mana galva nestrāda uz vajadzīgām lietām. Padomāšu rīt pie tēva. Un vispār, kad man gribas ēst- man ir problēmas ar domāšanu. (kaut, gan problēmas ar domāšanu man ir bijušas vienmēr)
Pulkstens pusē piecos no rīta esmu konstatējusi, ka kurbijkurnē un draugos nav pilnīgi nekā ko darīt. Un kāds oprojām turpina ignorēt manus divus daiļdarbiem pievienotos darbus. Ne nu es saprotu, ka var bū kļūdas, vai vel, kas vai vēl kas, bet normālos saitos tad darbu atmet atpakaļ ar ietekumu ko labot. neviss marinē jau trīs mēnešus. Bet varbūt, ka visam pie vainas ir tas, ka tie ir mani darbi un kāds joprojām nespēj pārkapt pāri savam ego?
Pārlasīju ko esmu uzrakstījusi...Iespējams, ka esmu pārak asa un skarba pret cilvēku. Bet man vairs nav 18, lai skatītos uz pasauli caur rozā brillēm un mīlet. Kā tur teica Gabriels? PAr nožēlu dzīve nav seriāls kurā viss ir vienkārši un laimīgas beigas. Par nožēlu realitāte ir skarba un priekš mums viss beigsies ļoti slikti... VArbūt, ka kaut kādā ziņā scenārija autors ir trapījis desmitnieka. Es te mazliet aizdomājos par to kapēc man īsti patīk SPN. Nu atskaitot interesantus aktierus un mistikas sižetu. IZrādas- tas, ka seriāls iet viena laikā ar mūsdienām. Tas pašas problēmas, kas satrauc cilvekus in real lyfe, satrauc seriāla varoņus- tikai ar to atšķirību, ka reālajā pasaulē visdrīzāk kaut vai pie tas pašas cūku gripas nu noteikti, ka nav vainojams viens no jātniekiem :D Bet tajā paša laikā filozofija ir neapstrīdama. Jā es neesmu noskatījusies to sēriju kura Dīns un Sems tiekas ar supernatural gramatu serijas faniem. Un kāpēc? Tāpēc, ka noskatoties šo sērju gribētos teikt. TAs ir tik stulbi, jo tas ir pārak reālistiski un pārak ļauj noticēt tam, ka tu dzīvo tajā pašā pasaulē.
Bt tieši šī realitātes sajūta var būt tā, kas cilveku nogrūz vai uzliek uz pjedestāla.
Es nezinu, kas būs ar mani. Visdrīzāk, ka nekas, jo esmu kaut kur pusceļā. Bet es zinu, ka, ja man kādreiz kaut kas izdosies td visdrīzāk to nebūs veicinājuši manu draugu un vecaku ieteikumi un padomi. Tā pat to nebūs steidzinājušas tās muļķīgās jūtas, kuras daži sauc par mīlestību.
Nē tā būs tikai apziņā, ka realitāte ir ļoti svārstīga. Bet vēl svarstīgāks ir cilvēka saprāts, kurš var sākt pieņēmt tādas lietas, kas citiem pat pratā nevarētu ienākt. GAlu galā Visums ir tik milzīgs un plass, ka varbūt tajā ir kāda vieta arī citām realitātēm. Kaut kur taču paliek tās pasaules ko izdomā autori?
Ok pārlasīju velreiz. Sviests kaut kāds. Nē es neesmu dzērusi un tas mani izbrīna. Šitāda tieksme rakstī nav bijusi manīta jau pāris mēnešus. Viss iešu viņu izmantot pratīgak un uzmest pēdējos pasūtījumus.
Ieraksts pabeigts: 4:56 Leave a comment |
