| Aug. 18th, 2010 07:15 am izskatās, ka tik traki, lai visu mestu kaķim zem astes tomēr nav. Nu nav liela nelaime, ka spēle nenotiks. Galu galā pasāciens kopā ar draugiem brīvā dabā arī nav peļams.
Vakar pēc gandrīz gda neredzēšanās satiku kristīni. Mazais ir drausmīgi mīļš, bet pati māmiņa. nez viņa ir palikusi šaušalīgi nopietna. Joprojām nesaprotu vai tas ir uz labu.
Vēlāk abas ar benitu aizsēdējāmies. Pie viena satiku Aidaru. Ar smiekliem atcerējāmies par to kā es 15 gados skraidīju viņam pakaļ:) He, he nav taisnība. Pirmā mīlestība tomēr pārklājas ar rūsu, bet visā visumā pozitīvs cilvēks viņš ir palicis joprojām.
Un vakardienas sarakste ar nikolaju pārvērtās varen dzīvīga. Vismaz ne tāda kā citām reizēm, kad aptrūkstās jau pēc pirmajām divām vēstulēm.
Un vispār dzīve rullē. :D Leave a comment |
