| Sep. 21st, 2009 12:40 pm Cik, gan sen nebija bijusi tik izteikta laimes sajūta par to, ka kādam esi vajadzīga un kāds raizējas par tevi un vēl, ka tie ir jauki cilvēki. Naksnīgā pastaiga pēc spēles pāri dienvidu tiltam uz ziepniekkalnu- man ļoti precīzi atgādināja par dažus gadus atpakaļ notikušo pastaigu pāri salu tiltam uz ziepniekkalnu un radās tāda dīvaina sajūta, ka dzīve man ir piespēlējusi vēl vienu iespēju un šoreiz šo iespēju nav ieteicams palaist vējā. Esmu brīva no iepriekšējās dzīves līdz galam...
***
Par pašu spēli jāizsakās nedaudz kritiski, kaut gan tā kā meistariem tas bija pirmais mēģinājums dzīvē kaut ko uzmeistarot jāsaka, ka kritaka šiet pat nav nepieciešama, jo viņi paši apzinās savas kļūdas. Man ļoti patikās zamaročkas ko savā starpā sarīkoja magi un man ļoti patikās mans spēles pārinieks un vēl man jāatzīst, ka strādāt kabineta spēles krogā ir daudz patīkamāk nekā- nu jūs paši ziniet kur :D
***
Pēdējā laikā esmu pamanījusi dīvainu lietu- man ir sākuši rādīties krāsaini sapņi fantasy un Sci-fi garā. Viss būtu ļoti ideāli, ja visos šajos sapņos es nemeklētu vienu un to pašu cilvēku. Un es biju domajusi, ka esmu samierinājusies ar neizbēgamo. Šķiet, ka mana zemapziņa, gan nav... Leave a comment |
