| Sep. 1st, 2009 02:45 pm Šodien noraudājos kā mazs bērns. Bija tāda sajūta, ka pirmo reizi dzīvē ietu uz skolu tikai man nācās gaidīt līdz vārdiem "Lūdzam ienākt vecākus un absolventus" Tā laikam bija vienīgā atšķirība. Kaut gan nē : Man nekad avirs nesēdēt šīs skolas solā. Direktors, gan piedāvājās mani paņemt 12. klasē joka pēc. Es joka pēc paziņoju, ka eksāmenus kārtot no jauna negribētu.
Daudzi vecie skolotāji vairs nestrādā.
***
un pārnākot mājās es konstatēju, ka man ir tik slikti, ka es nevaru piecelties. kaut kas notika ar sirdi. Nezinu. Varbūt, ka tas vecums, varbūt, ka kaut kas cits.
***
Kāds ir ļoti iemīļojis manu profilu. Es nesaprotu priekš kam ir jālien cilvēka profilā kuru tu pats esi padzinis no dzīves? Muļķīgā veisā es šo jautājumu jau vairākus mēnešus cenšos saņemties un uzdot konkrētajai personai, bet nekādi nesanāk, jo es zinu, ka konkrēto jautājumu uzdotu ne pašā maigākajā formā un tādā veidā aizvainotu cilvēku.
***
Vakar man kāds pajautāja kāpēc es tik ļoti esmu pieķērusies Sergejam ar kristapu. Lai cik dīvaini nebūtu, bet sākotnēji tas notika izskata dēļ. Viņi abi ir nereāli līdzīgi džeimsam, bet vēlāk es sapratu, ka viņos nav ne kripatiņas tās nežēlības un tāpēc mēs kļuvām draugi. Leave a comment |
