| Feb. 21st, 2009 11:43 pm Dīvaina diena un dīvains vakars.
ZB uzskrēju virsū cilvēkam, kuru esmu redzējusi vienu reizi dzīvē toties veselu nakti. Ja nekļūdos tad tā arī bija mana pirmā iepazīšanās ar dažādiem Anime stiliem, kaut gan tikai mutiski.
Aivadījām Laimīti atpakaļ uz Somiju. Nedaudz žēl. Pietrūkst.
Tagad zinu, ka mirt pagaidām vēl nevēlos. To uzskatāmi parādīja minisweet apsēzdamās pie mašīnas stūres. Laikam pirmo reizi dzīvē nopriecājos, ka esmu piesprādzējusies. Vēlāk, gan, kad Mārtiņam pie stūres piesējām gaisa balonu un viņš nolēma tādā veidā pabraukt sapratu, ka minisweet ir tikai ziediņi. Lai gan tas bija ļoti jautri.
Beigu beigās daudz paštaisītas picas un jauka animācijas filmiņa par briedīti, kurš gribēja atrast tēti un iemācīties lidot. Un pašās beigās tiku riktīgi piespiesta noskatīties pirmo "Zāģi"
Emocijas? Nekādas. Tikai zinu, ka vēlos tikt vaļā no visa un, ka psihe ne vienmēr ir tas stabilākais cilvēkā.Vajag atvaļnājumu no dzīves. Jāsāk atkal kaut ko tulkot. Njam "Milēdija" tulkojumu sarakstā stāv 1. vietā :) 2 comments - Leave a comment |
