Medical Division - December 19th, 2008

Vispār kopš svētdienas rīta nekas neliecināja, ka šajā dzīvē kaut kas labs vispār ir gaidāms. Sevišķi noskaitusies biju vakar. Tomēr mans niknums ieteica doties uz PB. Ziniet tas bija dīvaini, ka Mazās brālis tieši vakar bija nolēmis ieiet šajā krodziņā, jo nesen atgriezies no Norvēģijas un vēl dīvaināk, ka viņš bija paķēris līdzi divus savus bijušos klases biedrus. Sākumā nekas neliecināja, ka vakars varētu būt izdevies, ja neskaita satiktu sen neredzēto un tik mīļo brālīti- kikīti. :D
Un tad tas sākās. Es pat nebiju piedzērusies. Vispirms draudzenes brālis sasveicinājās ar mani no blakus galdiņa. Es pasmējos pretī ar jautājumu kā viņam beidzās iepriekšējā reize, kad tikāmies un klīdām pa melno kaķi un pēc tam voo-doo. Un tad es ievēroju viņa sarunas biedrus. Nu Toms man ir pazīstams jau ilgu laiku, bet otrs. Es apstulbu.
Viltīgas un smaidīgas acis jautri zibinājās aiz briļļu stikliem, roku kustības un sarunas stils bija tik silti un mīļi pazīstams, ka nolēmu iepazīties tuvāk. Ar tuvāk es domāju to, ka noskaidrot viņa vārdu. Pievienoties kompānijai nebija grūti, jo draudzenes brālis ir patiešām foršs un tad es pamanīju ne tikai acis un kustības, bet arī vieglo cinisma noti Kristapa balsī.
Vispār es kādreiz teicu, ka aizvietot vlvēku ar viņam līdzīgu nav godīgi. No otras puses šī kopija bija ideāla.
Vēlākais vakars beidzās ar picu un krodziņu kas saucās "Meijers"
Nē tas bija pasakaini, ja kāds būtu vēl vakar no rīta tyeicis, ka divus gadus vecas sajūtas var atgriezt ar citiem cilvēkiem es to cilvēku pasūtīt, bet ne šoreiz. Alkohols pludoja un tieši tā pat kā divus gadus atpakaļ runcī- arī šeit es nereibu. varēju dzert cik gribu- skaidrā :D
Un tad daudz, daudz Anime no rīta. Tas visas šīs 12 stundas padarīja par satriecošu pasākumu un man es ne ar vienu nesalaidu. Kopijas ir tak un paliek tikai kopijas. Pat, ja viņas ir velnišķīgi labi izstrādātas.
Kādreiz kāds pazīstams cilvēks teica: "Nav svarīgi ko tu dzer, bet ir svarīgi ar ko" šoreiz es šim teicienam piekrītu.