Medical Division - March 7th, 2007

Velns, kāpēc mana galva vienmēr izdomā to par ko vēlāk nākas smagi maksāt?
Starp citu vai esat pamanījuši, ka ir iestājies pavasaris? Es esmu un ne tikai pamanījusi, bet arī sajutusi. Aiz loga ņaud kaķi, galvā pavasara vējš svilpo un pa vidu visam darbs un naids, lai cik baisi nebūtu šo vārdu teikt... ekkkk...atkal jāvelkas uz darbu un patiešām gribas nošauties.
Tomēr ir arī pozitīvā puse. Tēvs zvanīja, ka gribot atvest kaut kādu kastīti un man ir diezgan dīvaina nojausma, ka jaunā kastīte būs jauns dators :D Well līdz ar to rodas jautājums par to, kurš piesakās palīdzēt viņu svētdien pieslēgt? No manis garantēts viskijs par laipno palīdzēšanu, ja tāda būs nepieciešama ;)

Njaaaaaaa...garīgais ir dirsā. Pamatīgā. Pat lamāties nav spēka. Nav spēka pasmaidīt vai parunāt. Galvā tikai viena lieta un viena persona. dažbrīd gribas pateikt, lai izvācas no manas galvas, bet man ir bail- bail, ka ja sapnis par viņu pazudīs, tad vispār pazudīs pēdējais, kam ir jēga šajā dzīvē. Un laikam tieši tāpēc es nespēju un negribu teikt acīs to ko domāju, jo negribu, lai šī ilūzija, kas viss drīzāk ir ilūzija- pazustu...

NU TĀ TAGAD ES BĻAUJU SKAĻI.
MAN VAJAG CILVĒKU KURŠ VAR IZVILKT NO KASTES CIETO DISKU TĀ LAI NEPAZUSTU FAILI, PIESLĒGT JAUNO KASTI, IELIKT TAJĀ IEKŠĀ DISKU UN UZINSTALĒT JAUNO KOMPI. p.s. par viskiju nejokoju ;)