Medical Division - February 26th, 2007

Kā atbraucu trijos dienā no inčukalna tā atlūzu un par pārsteigumu sev pamodos tikai tagad, kad man bija jāceļas uz darbu. Dīvaini, bet galva pēc visiem tiem sidriņiem, viskijiem, brendijiem, aliņiem un tekilām- man pilnīgi nesāp. Tas ir pārsteidzoši.
Bija forši iepazīties ar atkal jauniem cilvēkiem un satikt vecos- sen zināmos. Varbūt kā veins mazs darvs pilieniņš mucā bija daži cilvēki. Tomēr tā par ir labāk. Galu galā ja agrāk negribējās sabraukt kādam no viņiem tikai tāpēc, ka tomēr tie nebija sveši cilvēki tad tagad jūtoties starp viņiem sveša es neuzskatu, ka man būtu jāievēro kaut kādi principi pret viņiem.
Njā...sanāca gandrīz vai kā zinātniskais traktāts.
Da labi. KO es te božos. Varbūt, ka viss nemaz nav tā. Es ceru, ka viss nemaz nav tā...
Bet pasākums vienalga bija baigi labais...Un tagad es zinu divus cilvēkus, kuri mēdz runāt par ceturto dimensiju. :D

Kārtējais pusdienas pārtraukums. Izdzēru pudelīti Neirovita. Nervi jūtas vienalga čupā. Drausmīgi pietrūkst kaut kā, bet kā par skādi nezinu, kas ir tas kaut kas :( Gribas nospļauties uz visu un visiem un vienkārši būt par sevi.

darba diena cauri...IR iespēja rīt notīties no darba pēc 12 dienā. Izklausās labi. Kaut nu tā arī būtu...

Pareizi saka cilvēki: "Svešas vēstules lasīt nedrīkst" :raud: Nogruzīja

Velns parāvis. Vot tas šokē. kaut gan no otras puses...kas viņam ir padomā? It kā viņš nezinātu, ka kristīnei es uzticos pilnībā un vēl viņš pat nenojaušs, ka man ir pilnīgi vienalga ko viņš saka un ko dara. Njā...cilvēki sāk mainīties un smagi mainīties.