Medical Division - September 23rd, 2006

Vot ir cilvēki kuri prot nobesīt līdz tādai pakāpei, ka vēl nākamajā dienā vāries.
Pie svētku vakariņām...
-Garšīga kūka Vitiņ, vai māmiņa cepa?
-Nē es pati...Dainas tant
-Jā tev jau arī Sudmaļu talants uz gatavošanu...Un kā tad tev klājas pa dzīvi? Kad būs pieaugums?
-?
-Nu bērniņš
-???
-Ilzītei ar Guntiņu jau sen ir...
-Bet viņas ir precējušās...
-Tad arī tev vajadzētu apprecēties.
-Nu varbūt...
-Nu redzi. Ir kandidāts?
-Varbūt...
-Tikai nekļūdies, lai viņš var tevi nodrošināt tā kā Guntiņu viņas vīrs...Citādi sanāks tā kā Ilzei...
-Toties Ilze ir laimīga...
-Laimi uz maizes nesmērē...
-Jūs ko mani bīdat uz aprēķina laulībām? Dainas tant atvainojos par rupjību, bet man nav vēlēšanās drāzties ar cilvēku viņa naudas dēļ...
-Māri kā tu esi audzinājis savu meitu? Ka viņa šitā izrunājas pretī prātīgākiem cilvēkiem...
-Zini māšel laikam jau pareizi...
-Paldies tēt un atgad atļaujiet atklanīties es braukšu mājās...

aarrr...mani reti kad var nokaitināt tā ka sāku ienīst cilvēku bet izskatās, ka tas ir izdevies jau otram cilvēkam manā dzīvē un pie tam man nebūtu iebildumu atriebties abiem...well tā būs jādara.

Tā nav depresija. Tas ir kas vairāk vēlā vakarā apsēsties lielceļa vidū un izdzert kokteili nedomājot par to, ka mašīna varētu nobraukt, un tad kad kokteilis ir tukšs tu saproti, ka mirt tev vēl nav lemts un tā nav mīlestība bet naids un atriebības kāre, kas tur te...Savādi...