Sep. 18th, 2006 06:48 pm Šī muļķīgā doma. Pagriezt visu atpakaļ par veseliem diviem gadiem un atkal aukstu februāri un 18 gadus veca meitene kas slīd pa ledu. Izmainīt visu. Tomēr tas nebūtu godīgi. Tas norādītu, ka es bēgu no patiesības no patiesības kurai ir bail stāties pretī. bail cīnīties. Vieglāk ir ierauties čaulā un visu dzīvi būt nelaimīgai ar nemīlamu cilvēku, bet vismaz drošībā, nekā gaidīt to, ko nevar sagaidīt. Jā es esmu laimīga dzīvē tāda kāda tā ir sociāli, personīgo jūtu jomā viņa pamazām sadeg un oglītes var uzpūst tikai viens cilvēks un vēl viens zin kurš to var... Nostaļģija. Nolāpītā nostaļģija...
Bet vispār viss kā vienmēr rullē. Gribu uz runci. tieši uz runci un negribu seklas sarunas. gribu atkal reiz par visām reizēm uzspēlēt kārtis un atslābināties no visa. Leave a comment |