Medical Division - September 10th, 2006

Viss jau it kā it labi kā jau vienmēr. pat brīžiem pārāk labi. tikai viens visu laiku nomāc. māte kura vazājas apkārt pa istabu un brauc augumā. diršas par to ka nekārtība. Besis. cik labi tomēr būtu dzīvot vienai vai kopā ar draugiem.

Latvijā ir jau vismaz 7 cilvēki kuriem pie iesaukām uzrakstīts K22b. Interesanti cik daudz cilvēku saprastu, kas tas ir?

Vita Sudmale
K22b
Sokrāts no mūsdienu viedokļa.

Pēc tam, kad ir pagājuši jau vairāk nekā divi tūkstoši gadu, Sokrāta idejas un filozofiskais domāšanas stils vienalga ir saglabājies. Pavisam cits jautājums šajā gadījumā ir tas cik šīs domas mūsdienās ir aktuālas, jo daudz, kas no tā, kam kādreiz bija liela jēga, tagad vairs nekā nav. Tomēr daudzas Sokrāta idejas turpina dzīvot un pastāvēt neskatoties uz laika nostādītām robežām.
Kā teica Reikss Vorners: “ Sokrāts savā filozofijā viss vairāk mīlēja paradoksus” ko pierādīja tas kādā veidā viņš izvēlējās aiziet no dzīves. Ja mēs balstāmies uz šīs Sokrāta mīlestības pret paradoksiem, tad varam droši teikt, ka mūsdienu pasaule pilnībā visa ir Sokrāta pasaule. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mūsdienu pasaule nav iedomājama bez paradoksiem.
Mūsdienu laikmetā, kad cilvēce ar vien vairāk cenšas panākt, ka viņu dzīvi vada mašīnas, brīžiem būtu derīgi apstāties un atcerēties Sokrāta vadmotīvu: “Izzini pats sevi”. Tieši tāpēc, ka šis vadmotīvs manā uztverē ir viens no simboliem, kas varētu ļaut mūsdienu pasaulei vairāk apvienot savā starpā garīgo ar industriālo, jo dotajā brīdī viss ir vairāk novirzījies tieši uz industriālo un vairs neviedo dabīgo līdzsvaru.
Tieši tā, pat Sokrāts uzskatīja, ka cilvēkam ir jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tad viņš spēs izprast labo, un ļauno un spēs rīkoties ētiski. Mūsdienu pasaules kontekstā šo Sokrāta domu var uzskatīt par gandrīz pilnībā nederīgu mūsdienu pasaulē. Jā zināšanas veido bērnu raksturu un ļauj tiem izaugt arī par diezgan kārtīgiem cilvēkiem. Tomēr Zināšanas nav vienīgais, kas ļauj cilvēkam izprast labā un ļaunā starpību, jo mūsdienās ļoti bieži gadās tas, ka cilvēki ar augstāko izglītību mēdz nogalināt- un tas nav ne ētiski, ne morāli pareizi.
“Es zinu, ka es neko nezinu”. Man šķiet, ka ikviens cilvēks, kurš mūsdienās varētu atļauties pateikt šo frāzi- automātiski varētu sevi uzskatīt par ļoti gudru un izglītotu cilvēku. Kāpēc tā? Iespējams tāpēc, ka vislielākā gudrība ir atzīt to, ka patiesībā neko nemaz nezini. Tas tikai spēj pierādīt, to cik cilvēks ir bezvērtīgs, kamēr nav spējīgs atzīt, ka tāds ir.
Viens no lielākajiem Sokrāta sasniegumiem, bija cilvēka pārliecināšana loģiskā ceļā par to, ka viņam nav taisnība. Mūsdienās to parasti sauc par diskutēšanu, diskusiju, vai arī loģisko spriešanu, kas savukārt ir ļoti nepieciešama mūsdienu pasaulē, kurā jeb kurā situācijā ir nepieciešams spēt loģiski domājot diskusijas ceļā pierādīt savu taisnību. Bieži vien šāda neprašana var novest pie pasaules mēroga kataklizmām. Tādām kā, piemēram kari.
Vēl kāda Sokrāta izveidota darbība, kurai ir ļoti lieli panākumi mūsdienās un uz ko balstās daudzi mūsdienu principi ir “Dialoga Forma”, kuru Sokrāts aizsāka runājot ar saviem skolēniem un ļaujot tiem piedalīties apmācības procesā veidojot dialogu, kura gaitā skolnieks varēja savam pasniedzējam uzdot jautājumus, kā arī atbildēt uz pasniedzēja uzdotiem jautājumiem.
Patiesībā skatoties uz Sokrāta darbiem ir pārāk daudz domu, ideju un lietu, kuras ir izteicis un aizsācis Sokrāts. Parasti saka: “Ja nezini, kas ir šo zinātni aizsācis, vai šo domu pateicis, tad droši saki, ka Sokrāts. Viņš ir aizsācis gandrīz visu uz pasaules. “Lūk arī ir pierādījums tam, ka ja mēs vēlētos norādīt precīzi kāda ir Sokrāta loma mūsdienu pasaulē, tam nepietiktu vietas pat vairākus tūkstošus lapu biezās grāmatās. Tāpēc nav iespējams īsā darbā aplūkot šī ģeniālā cilvēka visus veikumus. Tajā pašā laikā var teikt, ka tieši viņš ir atstājis uz mūsdienu pasauli visdziļāko iespaidu. Tieši tāpat kā viņš ir aizsācis daudzas zinātnes, bez kurām mūsdienu pasaule nav iedomājama.
Pēc visa augstāk minētā var droši minēt, ka Sokrāts ir viens pasaules “Zinātnes tēviem” Ja nebūtu bijis viņa nebūtu daudz kā no mūsdienu pasaules. Personīgi es pati var vienu no augstākajiem Sokrāta sasniegumiem uzskatu to ko viņš ir darījis cilvēku ētikas un domāšanas attīstībā...


Nu kuram pacelsies roka šo te palabot?

Un kurš gribētu palabot šo? :P

Vita Sudmale
K22b
Platons no mūsdienu viedokļa.

Kas gan īsti ir Platons no mūsdienu skatījuma? Daudzi pateiks pavisam vienkārši: “Tas ir kārtējais filozofs, kuram nebija ko darīt un viņš izteica kaudzi gudru domu”. Tomēr varbūt, ka tas viss nemaz nav tik vienkārši. Ja pamēģinām atcerēties to ko parasti māca vēstures kursā tad mēs ļoti ātri atceramies, ka Platons bija viens no (bet varbūt arī, ka pats) spējīgākajiem skolniekiem.
Platons savas dzīves laikā aizgāja no politikas, jo uzskatīja, ka lai politika varētu kalpot universālam taisnīgumam un ikviena cilvēka labumam, vispirms jārod tai neapstrīdams pamatojums. To varētu uzskatīt par vienu no mūsdienu svarīgākajiem Platona uzskatiem, jo politika kā pamatnozare vienmēr ir bijusi “strīdus ābols” starp dažādu stāvokļu cilvēkiem. Un Platona uzskats par politiku ir bijis aktuāls visos laikos. Tieši viņš bija tas cilvēks, kurš izstrādāja politiski taisnīgas valsts modeli tādā veidā izveidojot objektīvā ideālisma filozofiju. Ņemot vērā to, ka Platons bija filozofs viņa filozofija vienalga balstījās tieši uz valsts modeļu izstrādi, kas savukārt mūsdienās ir viens no galvenajiem viņa devumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka pateicoties Platonam ir palikusi viena vienīga galvenā valsts doma, bet, proti, tāda, ka valstij ir jābūt taisnīgai. Ir jābūt taisnīgiem un godprātīgiem likumiem, kas nepieļauj negodīgu rīcību un izslēdz nelikumības. (vismaz, manuprāt tieši tā ir iespējams iztulkot Platona filozofisko domu gājienu mūsdienu pasaulē)
Viens no Platona galvenajiem ieguldījumiem mūsdienu kultūras dzīvē ir tas, ka pateicoties viņa darbiem ir saglabājusies ļoti plaša informācija par viņa ģeniālo Skolotāju Sokrātu, kas ir neatņemama mūsdienu kultūras daļa.
Vēl viens Platona uzskats, kurš ir ļoti tuvs mūsdienām un vēl jo projām izraisa daudzus strīdus ir Platona izstrādātā mācība par to, ka pastāv divas pasaules: Ideju pasaule un Lietu pasaule. Viņš uzskatīja, ka īstā pasaule ir mūžīga, bet ideju pasaule ir nemainīga. Katra lieta ir tikai šīs lietas vispārīgās idejas atspulgs, ēna, nepilnīga kopija. Cik daudz no šīs domas daudz ir patiesība, nav zināms. Tomēr daudzi cilvēki arī mūsdienu pasaulē ar prieku seko līdzi šai domai. Jo ir tak daudz vieglāk uzskatīt, ka kaut kas šajā dzīvē mūs vada un, ka tas, kas notiek mums ir tikai šķietamība. Man brīžiem šķiet, ka no šejienes ir izveidojusies arī versija par to, ka viss, kas pasaulē notiek, patiesībā ir ēna no tā, kas ir noticis teiksim pirms piecām minūtēm. Ka cilvēks vienkārši nespēj tikt līdzi laikam un tāpēc visu laiku dzīvo ar to, kas noticis pāris minūtes senā pagātnē. Ja šī pat nav viena no tiešajām Platona idejām tad tā vienalga man šķiet esama atvasināta no Platona domas par šķietamību. Un patiešām ir labs jautājums. Man šķiet, ka es rakstu šo domrakstu-Eseju, vai profesoram šķiet, ka es to nododu? Jā tagad nedaudz iebraucu vairāk šajā Platona teorijā tomēr no mūsdienu viedokļa tai ir diezgan maz jēgas. (Vismaz man tā šķiet). Tāpēc, ka lielākoties mūsdienu pasaulē šī teorija interesē cilvēkus, kuri ir aizrāvušies ar okultismu un dažādām visuma teorijām. Tas ir cilvēkus, kuri tāpat kā senie filozofi cenšas izzināt pasaules esamības noslēpumus.
Kāpēc Platons ir tik svarīgs no mūsdienu viedokļa? Es nedomāju ka īstenībā mēs varam sniegt uz šo jautājumu precīzu atbildi, jo Platons bija filozofs, bet filozofi vienmēr, visos laikos ir bijuši svarīgi, jo viņu domas un idejas ir spējīgas saglabāties cauri gadu tūkstošiem. Tieši šādā veidā saglabājās arī Platona izteiktie domu graudi par pasaules iekārtu un valsts vadīšanu. Iespējams, ka domas par valsts vadīšanu nav saglabājušās tieši tādas kādas tās bija pašā sākumā, tomēr viņas ir saglabājušās un pat ir tikušas pielietotas praksē.
Protams, Platonam bija arī savas kļūdas. Tādas kā viņa slavenie “Likumi” , kas, kaut gan bija labi pārdomāti, tomēr “piespieda” valsts iedzīvotāju mīlēt savu valsti tādu kāda tā ir. No mūsdienu viedokļa šī teorija nav pieļaujama kaut vai viena vienīga iemesla dēļ: Tāpēc, ka tas būtu cilvēka tiesību pārkāpums.
Tomēr visā visumā varam droši teikt, ka tieši Platonam ir viss, lielākā nozīme mūsdienu pasaules izveidē, tādā kāda tā ir šobrīd.