Jul. 4th, 2006 01:52 pm Lūk tā vienmēr. Skrien kaut kur dari kaut ko un izvairies no kaut kā. Un tad vienā brīdī tas viss atnāk pats pie tevis un saka. Paklau sen nav pasēdēts pie mājas durvīm un dzerts alus. Es pēc stundas piekāpšu tev pakaļ. Un tad tu tā paskaties un nodomā. Ko gan ellē ratā pēc gandrīz kā diviem gadiem viņiem visiem no tevis vajag? Nē nepārprotiet. Man nav iebildumu pasēdēt kopā ar cilvēkiem ar kuriem kādreiz biju tuvos druagos Vienīgi ir tā problēma, ka mūsu attiecības jau gadus divus kā ir čau,čau līmenī. Un te pēkšņi es vairs neko nesaprotu. Pasaule patiešām pamazām sāk jūgties nost. Ja paskatoties uz saviem draugiem brīžiem gribas pateikt, ka ar viņiem kaut kas vairs nav kārtībā, tad paskatoties uz saviem bijušajiem draugiem vispār varētu pateikt, ka tiem jumts aizbraucis. 1 comment - Leave a comment |