| Jan. 18th, 2006 06:24 pm Koka zirdziņš tik griežas un griežas karuselī, bet nekādi nevar pagriezties garām vienai nteiktai vietai. Tas ir tā pat kā gramafona skaņu plate. viņa iestrēgst vienā vietā un viss. Nākamajā reizē viņa iespējams, ka neiestrēgs, bet aiznākamajā atkal no jauna skaņa paliks vienā vietā un nekas to nespēs izmainīt, kamēr kāda gādīga roka vienkārši nepacels adatiņu un nenoliks to vietā, ļaujot platei skanēt tālāk, vai arī atsākt visu no jauna.
Cilvēka dzīve brīžiem līdzinās tādai pašai skaņu platei, kura griežas griežas, kamēr kaut kas neieķeras un mēs nepaliekm uz vienas dziesmas pēdējā vārda vai burtiem. Un tad kāda gādīga roka paceļ adatiņu un uzsāk plati no jauna vai arī ļauj tai skanēt tālāk. Pēdējā laikā man sā šķist, ka manas dzīves platei visu laiku nākas sākt skanēt no vienas noteiktas vietas. Tā it kā kādam patiktu klausīties vienu noteiktu dziesmu. Kāpēc tā šķiet? Nezinu īsti. laikam tāpēc, ka daudz kas atkārtojas. Tā pat kā ar karuseļa zirdziņu. tikai, ja karuseļa zirdziņš izjājis pilnu apli sāk viņu no sākuma, tad plate atkārto kaut kādus noteiktus notikumus, kuri atkārtojas arī. iespējams, ka viņi atkārtojas nedaudz savādāk nekā tas ir gaidāms, bet dziesma jau trešo reizi ir viens un tas pats. Leave a comment |
