Medical Division - October 19th, 2005

Bāc bāc bāc ārā ir tāds laiks, ka gribas vienkārši uzsprāgt. pirmkārt jau ir drausmīgākā migla, tā ka nevar redzēt 100 metru attālumā esošo skolu. otrkārt ir nežēlīgi auksts un treškārt man ir tur jāvelkas ārā nē, nu brrr...un pie visa tā klāt man ir izbeigušās cigaretes. Nu kolosāli...dzīve ir jauka un krāsaina, kad aizver acis un uz to neskatās

Nu burvīgi. tieši tad, kad esmu izlēmusi tik centīgi mācīties un tupēt visās lekcijās....Kas notiek? Izrādās, ka profesore ir slima un lekcijas nenotiek. vienkārši burvīgi. Nafig vajadzēja vilkties uz to faķi?

Forums "kurbijkurne"

Nu lūk apkārt ir vesels gads. Bijušie klases biedri brīnās kur ir palikusi klusā un naivā pelīte Vita, kura sēdēja skolas solā un nekad nekur nejaucās- un kuru vispār varēja neievērot? Vispār es jau pati arī par to brīnos, jo agrāk varēju būt tāda, bet pirms gada izdarīju liktenīgo soli, kurš pāriss mēnešu laikā izmainīja visu manu dzīvi par 90 grādiem, bet gada laikā to ir izdarījis par 180 grādiem. Vai es to nožēloju? Nemaz. Ja es nebūtu šo soli spērusi tad nekad nebūtu uzzinājusi ko nozīmē kad ir draugi. Patiešām īsti draugi. Tagad dažs labs varētu saraukt degunu un pajautāt: "Vai tad es nebiju tev draugs?" Un man nebūtu ko atbildēt, jo tas cilvēciņš noteikti bija mans draugs, bet, bet...ne tāds ne tāds draugs kāds man bija patiešām nepieciešams. Kurbijkurne man ir devusi pārāk daudz un ne par velti es saucu forumu par savām otrām mājām, jo šie cilvēki man nozīmē daudz vairāk nekā paši to apzinās. Daudz vairāk nekā ģimene, jo viņi priekš manis ir mana otra ģimene, kura ir kļuvusi ļoti tuva sirdij. Tagad atskatoties atpakaļ es varu sākt domāt ko īsti esmu paveikusi un jāatzīst, ka gandrīz neko no tā ko būtu varējusi izdarīt, bet tad jau ir jāskatās viss pēc kārtas:

Oktobris:
19. piereģistrējos
19. sāku tulkot Strups un direktora mazmeita Pabeigts
Novembris:
8. Uzrakstīts mans pirmais pašas rakstītais fanfiks “Un viņš devās tālāk”
Decembris:
“Drošības tehnika satiekot Sneipomāni” Pabeigts
Janvāris:
1. Abas ar Ljipu sarakstījām “Ziemassvētku vakara noskaņas”
Februāris:
14. “Strups un direktora mazmeita 2” Nepabeigts
Marts:
4. sāku rakstīt “beigās paliks tikai viens” pagaidām par nelaimi nepabeigts
4. Mani dzejoļi “dzīves nejēdzībās”
Aprīlis:
3. Uzsāku spēli “Ceļojums naktī”
30. parādās Stonari, jeb Drabli
Jūnijs:
3. “tātad jūs gribat kļūt par nāvēdi? “ Pabeigts
4. KAS? KUR? KAD?
10. “ Zvaigžņu kari. 3. epizode Atriebjot situs., īss, jautrs epizodes izklāsts fanu gaumē” Pabeigts
25. mana dz imšanas diena starp forumu
26. sāku rakstīt Nezuveicamos
Septembris:
11. Sāku tulkot “Strups mans torņa vecākais”

Nu jā lūk tāda ir bijusi mana "karjera" kurbijkurnē nē nu labi aizmirsu pieminēt par to, ka pavisam nesen kaut kur augusta sākumā es iekļuvu dienas pareģa grupā, bet tas manuprāt ir nesvarīgi. Un vispār svarīgi priekš manis ir tikai tie cilvēki kurus esmu iepazinusi pa šo gadu un tādu ir patiešām daudz, tagad tik ļoti gribas pieminēt visus, bet tas laikam man nemaz tik viegli neizdosies, jo viņu visu ir ap simts un tomēr es pacentīšos pieminēt tos, kas man ir viss nozīmīgākie un šajā gadījumā, tas manas pūles varētu samazināt par kādiem desmit procentiem, bet vienalga šajā gadījumā es tomēr domāju, ka viss ērtāk būtu izmantot vienu aptauju, kura jau cik veca? nezinu bet es viņu tikai kādas divas reizes esmu aizpildījusi un tad arī nekad nepieminu visus, jo vienkārši tas būtu dīvaini, ka tik daudzi cilvēki tiek pieminēti no vienas perdonas puses, bet šoreiz es tomēr pacentīšos pieminēt itin visus. Un ja jūs te neatrodat sevi, nu ko tā nav liela nelaime, jo jūs neesat ārpus saraksta vienkārši mana atmiņa pieklibojusi :)


Tavs labākais draugs/ draudzene: Ljipa, Mini Kaza, Aivv, Soirvakt, Dvēselīte, Goldleader, Hareki, Dagalur, Viking, Mattias, Žanete, Kinky, Raine, Chema, Grapefruit, Nemorosa, Spid, Prue,princezzz, TC, Flo, Dreamer, Mausn...(un noteikti vēl kāds kuru aizmirsu pierakstīt.)
Tavs lielākais ienaidnieks/ ce: Es pati (vienmēr kaut ko savāru ko vēlāk nožēloju un tad nezinu kā ar to tikt galā)
Atgādina pūkainu lāčuku: Aivv, Soirvakt, Dvēselīte, Jazzaa, Skowa, Shads. Eviane, Flo, dagalur, Nero, Ner@, Aziren ( un droši vien vēl kāds par kuru aizmirsu)
Atgādina ezi ar adatiņām: Nordwach, Inx, Sindra, Elernas, Goldbery, Aziren Goldleader, Soirvakt, Žanete, Mini Kaza, Shads.
Tavs paraugs(no malas skatoties):Visi, no visiem var ko mācīties.
Tava lielā mīlestība(nu ja nav.. neraksti: ...):Bāc nu kurš iet skaitīt tik vecas lietas.
Ar viņu var pasmieties: Aivv, kaza, Hareki ( ar pārējiem kaut kā baigi gribas būt pa nopietnam)
Uz viņa/ s pleca var paraudāt: Mini kaza, Žanete, Dagalur, Mattias, Goldijs(varbūt) Pārējie? Nez kaut kā negribas.
Pirmais/ ā, ar ko te forumā iepazinies:Jā pirmais cilvēciņš ar kuru iepazinos bija Korns, lai cik dīvaini tas nebūtu, kaut gan ja ņem pēc tā kā tika rakstīts, tad Laikam Aiva, kaut gan man tomēr tīk doma par to, ka pirmais bija korāns, kaut gan toreiz vispār nebija ne jausmas par forumu.
Pēdējais/ ā, ar kuru runāji: Hmmm...Dzīvajā pēdējie cilvēki ar kuriem runāju bija ETM, mini kaza, dagalur, Viking , Žanete, Aziren
Kāds/ a kurš/ a te neiederas: Hmmm...Lūk ko es nevaru atļauties teikt, tad tas ir, ka neiederas, jo iederas pilnīgi un absolūti visi. Visi vienkārši burvīgi papildina viens otru.
Kāds/ a, kura(s) tev trūkst: Godīgi pateikšu, ka trūkst un ļoti trūkst, katru dienu trūkst cilvēki no sadaļas labākie draugi
Un... kas esi tu?: es? es esmu Vita Sudmale. Vivatixa. Seila. Milēdija Vintere, Adar...Kā nu kurš mani pazīst.


Nu jā lūk tāds izskatās šis saraksts. Varu derēt, ka jau esmu aizmirsusi kādu, bet tas nav ļaunu nodomu vadīts. Vienkārši tā sanāca. Nē godīgi sakot nezinu, kas būtu noticis, ja nebūtu te nonākusi. Un jā es zinu, ka ne visiem patīku un man ir izdevies sabojāt attiecības ar daudziem un man ir izdevies panākt, ka daudzi ir mainījuši domas par mani uz slikto pusi, bet cilvēki saprotiet, ka manas domas par jums tas tā pat nemainīs. Es zinu, ka vismaz divi cilvēki no sadaļas labākie draugi mani nevar ciest. Un kas par to? Tas nemaina manas domas par viņiem. Un es pati pie visa esmu vainīga jo pratu sabojāt ar viņiem attiecības un lai kā gribētos to labot nekas te vairs nav darāms, jo vienreiz zaudētu uzticību var atgūt, bet simpātijas un draudzību nē. Un vienalga tas neko nemaina manās jūtās un domās pret šiem cilvēkiem. tieši tā pat kā neko nenozīmē adatainais ežuks, jo tas tā pat nemaina to, ka es šos cilvēkus ļoti cienu. Lūk tā,...

Tagd es laikam palikšu atkal klusā pelīte, be tas neko neizmainīs, jo es vienkārši pacentīšos visu ko esmu savārījusi vērst uz labo pusi, bet tagad jau dzirdu dažas balsis, kuras saka. "izbeidz ākstīties" Nu bet protams, lūk iespaids kurš ir palicis pēc šīs vasaras. Un pie tā esmu vainojama tikai es pati. Nu ko, lai notiek es izbeigšu ākstīties un likšu jūs mierā ar šo garo penteri, bet ziniet mani draugi man vienmēr ir bijuši tuvi un es vienmēr esmu ar mieru palīdzēt tik cik ir manos spēkos....