| Oct. 13th, 2005 03:19 pm Nekas neliecināja par to, ka šī diena varētu būt laba. Aizgulējos līdz pusvienpadsmitiem, neizpildīts mājas darbs šaušalīgākā steiga. lekcijas līdz pulkstens sešiem. Pie tam vēl pēcstundas. Nokavēts mikriņš Nu nekas nevar būt sliktāks par to....Un tad sākās...
Sākās viss ar to, ka aizbraucu līdz universitātei un stāvēju runādama ar kura biedreni. Tad devāmies augšā uz lekcijām...Un tad...
Jā un tad mēs ieraudzījām šaušalīgāko bardaku kabinetā un divas kaudzītes. Vienā mājas darbs tiem kas latviešu grupā tra tiem kas krievu.
Aleksandrs: Paņem mājas darbu...
Es: Tas ir mājas darbas?
Aleksandrs: jā
Es paņemu lapiņu: Tu joko?
Aleksandrs: it nemaz...
Es autā aizeju līdz kursa biedrenēm, kuras smejoties paziņo, ka profesore palaidusi mūs brīvībā
Sigita: Atdod Ilzei mājas darbu un vari braukt mājās
Es autā: Ko?
Sigita: Lekcijas nenotiek
Es: fak fil fak, nafig tad mēs braucām šodien?
Sigita: Es to pašu domāju...
Labi atdevu ilzei burtnīcu un iztinos ārā. Nolēmu uzpīpot. Piegāju pie saviem kursa biedriem un kas notika? Sāku bazarēt ar Igo...smukāko kursa džeku.
Nobazarējām stundu. Skatamies mūsu kavētāji, kas parasti kavē lekcijas nāk un iet iekšā
Igo: Klau visi iet iekšā un neviens nenāk ārā. ejam palūkot ko viņi tur dara?
Es: Ejam...
Uzkāpjam augšā ieejam kabinetā. Kurā ir vieni vienīgi džeki.
Rezultāts. divas stundas nostāvētas pie Faķa bazarējot ar kursa puišiem. ar kuriem nekad vēl nebiju runājusi. Beigās abi ar Igo neizturējām un devāmies uz māju pusi. Pa ceļam samainījāmies ar nummuriem un nolēmām vakarā mēģināt kopistiski doties uz Studentu klubu uz fukšu balles noslēgumu...
Nu ja vakars būs tik pat ideāls kā diena. Tad es pirmo reizi pēdējā pus gada laikā varēšu teikt, ka dzīve ir izdevusies :) 1 comment - Leave a comment |
