Medical Division - September 26th, 2005

Tiek stāstīta leģenda par Turaidas Maiju (Rozi), kuras kaps atrodas pie liepas Turaidas muzejrezervātā. 1601. g. maijā Turaidu ielencis zviedru karapulks. Cīņa beidzās ar zviedru uzvaru, kuri aiz prieka rīkojuši dzīres pilī. Tikai pils skrīveris Greifs naktī viens pats devies skatīties vai kaujas laukā nav kāds ievainotais, kuram būtu vajadzīga palīdzība. Starp kritušajiem viņš izdzirdējis raudas: tur gulējusi kāda beigta kundze, kas ar vienu roku bijusi apskāvusi nonāvētu bruņinieku, bet ar otru mazu bērnu. Vecais Greifs paņēmis bārenīti pie sevis. Viņš meitenei iedevis vārdu Maija Roze, jo atrada viņu maijā un viņa bijusi tik mīlīga kā roze. Kad meitene izauga, viņa satika Viktoru, kurš bija salīgts par dārznieka mācekli pie Siguldas pilskunga. Abi jaunieši iemīlēja viens otru. Viņi katru vakaru satikās Gūtmaņa alā., virs kuras Viktors bija izcirtis mazāku alu. Tajos vakaros, kad Viktors netika uz norunāto satikšanos, Roze tajā sēdēja ar savu mazo māsiņu Hermīni. Šai pat laikā Turaidā ieradās divi izbēguši ģenerāļi – poļu karakalpi – junkurs Ādams Jakubovskis un kareivis Pēteris Skudrics. Viņiem bija izdevies dabūt darbu pie Turaidas pilskunga. Jakubovskis iemīlējies Rozē, bet meitene viņu noraidīja. Uzzinājis, ka viņa grasās precēties ar Viktoru, viņš aiz greizsirdības izgudroja viltību kā iegūt Rozi. Uz Turaidas pili tika atsūtīts ziņnesis, kas pavēstīja, ka Viktors uz satikšanos pārceļ uz 12 Gūtmaņa alā. Roze saposusies kopā ar Hermīni devās uz alu un līdzi paņēma Viktora dāvāto lakatiņu ar uzrakstu „Mīla stiprāka par nāvi.” Hermīne aizskrējusi uz pļavu lasīt puķes, bet Roze palika gaidot Viktoru, kura vietā ieradās Jakubovskis. Viņš meitenei uzmācies, tādēļ Roze teikusi, ka viņai esot lakatiņš ar burvju spēku, kurš tā īpašnieku darot neievainojamu. Viņa apsējusi lakatiņu sev ap kaklu un aicinājusi Jakubovski , lai viņš cērt ar zobenu, jo nebūšot ne mazākā ievainojuma. Māņticīgais Jakubovskis to darīja un Rozi nogalināja. Sapratis izdarīto, viņš aizbēga mežā. Mazā Hermīne savukārt aizbēgusi uz Krimuldu. Vakarā alā ieradās Viktors un aiz šausmām saļima. Cirvis, kas bija viņam rokās, iekrita asinīs. Uz Viktoru krita aizdomas par Rozes slepkavību un viņš tika apcietināts. Viktors ticis spīdzināts, lai izdabūtu viņa atzīšanos par Rozes slepkavību, bet pēdējā brīdī ieradās slimais pārvaldnieks un paziņoja, ka Skudrics ieradies ar ziņu, ka pie Rozes nāves ir vainojams Jakubovskis. Rozi apglabājuši pie Turaidas baznīcas. Viktors pēc tam aizbraucis atpakaļ uz Vāciju, līdzi ņemdams sauju smilšu no mīļotās kapa.

Gribētos man spēt tā mīlēt...Un tikt mīlētai...

Interesanti vai mūsdienās vēl pastāv mīlestība no pirmā cu skatiena?

Un vai Maija bija muļķe?

Tā šodienas darbi ir apdarīti. Vismaz tie, kas bija ārpus mājām. Biļetes nopirktas, uz lekcijām un pārrunām aiziets, tagad jātup mājās un jāzubrās anglene...Interesanti vai līdz sešiem rītā es viņu izmācīšos?