| Aug. 18th, 2005 11:09 am Brīžiem šķiet, ka uzsprāgšu. Tagad kamēr viņa pa vasaru dzīvo dārzā esmu tā pieradusi, ka neviens nekomandē un nelasa morāles par katru sīkumu, ka kad atnāku iedzērusi mājās tad nav nosodošu skatienu un nav jāklausās mūžīgas muļķības.
Tomēr jau tās pāris stundas ko katru nedēļu nākas pavadīt ar viņu kopā man liekas kā murgs. Sodien pat pateica, lai es nopērkot folliju. Es pajokojos, ka to jau es neaizmirsīšu un neaizmirsīšu tak...Galu gaā pīpe. Un tomēr nē viņa uzraksta zīmīti un tad izdomā, ka pati pirks. Labi ka viņa nekad neielūkosies gultā brūnajā kastē, tad viņa uzzinātu kur palika vecais follijs un tad būtu skandāls pa visu māju.
Vakar nespēju aizmigt nācās pārkāpt savu solījumu neatceros cik daudz sirds pilienu un cik daudz palderiānu izdzēru. Lai tikai aizmigtu, lai nebūtu jādomā. Vienbrīd šķita ka šodien vispār nepamodīšos. Bāc ja šito uzzinātu kāds no maniem draugiem. Nez aivv laikam pateiktu, ka esmu stulba un ka es neturot solījumus. Un viņam būtu taisnība... Leave a comment |
