Aug. 16th, 2005 01:31 pm Pirmā nakts, kad šķiet, ka es pilnīgi neredzēju viņu sapnī. Vai tā būtu atbrīvošanās? Nedomāju. Sāpes ar laiku notrulinās, bet paliek atmiņa par cilvēku. Vai toreiz tam sapnim bija taisnība? Vai bija taisnība tam sapnim, kurš brīdināja "Neatdod savu sirdi atkal melnajam caurumam" Tomēr es to izdarīju. Es kļūdījos un tā bija mana kļūda. Un tagad kārtējo reizi esmu melnajā caurumā kurš sagrauj mani no iekšpuses, vai varbūt no ārpuses...Nezinu...negribu domāt. Un tomēr ir jādomā, ja es negribu zaudēt otru daļiņu no sevis jo vienu jau pazaudēju... Leave a comment |