Medical Division - August 14th, 2005

Acis nekrāpj...acis ir vienīgais, kas saka taisnību, pat ja tu to negribi teikt. Es nezinu kāda ir tava taisnība. Par ko tu domā- ko jūti, bet es zinu, ka šīs acis nekad nepametīs manas domas, jo tās ir tavas mīļās nedaudz nogurušās acis. Skatiens, kura dēļ varētu nolikt galvu. Šis skatiens kurš vilina un aicina būt tev blakus un šis skatiens kurš biedē liekot domāt par to, vai tev ir kas padomā?
Šis skatiens no kura novēršos kā redzu, jo tas ir kā ass nazis kurš griež sirdī...vai varbūt smadzenēs???
Es atvados no šīm acīm un šī skatiena jo man ir par maz ar to...Es gribu visu vai neko. Es nespēju samierināties tikai ar skatienu un acīm...un tādēļ saku
Visu vai neko!!!!
Ardievu sapni.

Lai lido viss pie velna
Es tagad piedzimu no jauna
Es redzēju ko redzēju
Un man reiz pietika.

Tās acis skatiens
Mūžam dzīvs
Tas paliks sirdī mūžigi
Bet lido lai pie velna tas.

Es zinu smagi būs un grūti
Viss atnāks atkal atpakaļ
Bet lido viss pie velna lai
Tik tevi pasūtīt pie viņa nevaru.

Es gribu
Gribu aizmirst
Dzīvot gribu tā kā agrāk
Kad biju, maza meitene.

Tik tagad saprotu es...
Iespējams tas nav
Ir jāspēj ciest
Un jāspēj dzīvot...

Tik tevi sūtu es pie velna un zinu pasauktu es nāktu....

Tie bērni kļūst ar vien izlaitāki. Kā teica vakar man kāds pazīstams cilvēks..."Mūsdienu jaunatne vairs neprot dzert"
Njā un izskatās, ka mūsdienu bērni top pārāk izlaisti. Dažam labam nāktu par labu nedaudz pamācīties ierasties mājās laicīgi. nē nu protams, ja ir nolemts pabiedēt vecākus, tad ok, bet kā tad ar draugiem? Kuri bieži vien jūtas bezspēcīgi...