seila | Feb. 21st, 2007 12:24 am Kurš gan ticēs Mana dvēsele tukša kā krogs Laiks ir izmazgāt piespļautās grīdas Kurš gan ticēs, ka lupata ši Reiz bij kleita no dāmas kas zīdā
Šajā krēslā reiz sēdēji tu Laiks ir atmiņas nožņaugt kā zvēru Kurš gan ticēs, ka manī knakt Plosa atmiņas, mīla un sēras
Kā no raspodiņiem rasa Man pa lāsei jāsalasa Te no viena, te no cita To kas tevī vienā mita Tikai tevis viena alkstot Tikai tevis viena salkstot
Kā no raspodiņiem rasa Tā man tevi jāsalasa It ne vienam nepiederot Tik no raspodiņiem dzerot Kurš gan ticēs tam, ka bite Tikai vienu ziedu mīl
Šajā krēslā reiz sēdēji tu Laiks ir atriebei saldai kā medus Kurš gan ticēs ka spējīga sirds Vienā laikā būt uguns un ledus
Mana dvēsele tukša kā krogs Laiks ir izmazgāt piespļautās grīdas Kurš gan ticēs, ka lupata šī Reiz bij kleita no dāmas kas zīdā
Kā no raspodiņiem rasa Man pa lāsei jāsalasa Te no viena te no cita To kas tevī vienā mita Tikai tevis viena alkstot Tikai tevis viena salkstot
Kā no raspodiņiem rasa Tā man tevi jāsalasa It ne vienam nepiederot Tik no raspodiņiem dzerot Kurš gan ticēs tam, ka bite Tikai vienu ziedu mīl 2x Read Comments |