seila | Aug. 5th, 2006 12:08 am saruna mikriņā -Tu viņu mīli? -Jā -Kāpēc? -Tāpēc, ka viņš ir... -Un tu zini, ka viņš tevi ienīst... -Nu un...toties es viņu mīlu -Un kas mīlēsi visu dzīvi...? -ja vajadzēs jā? -Tu esi muļķe... -Varbūt muļķē bet vienalga viņu mīlu -Bet viņš tevi nē... -Es vinalga sekošu viņa dzīvei. -Kāpēc? -Tāpēc ka mīlu... -Vai tam ir jēga??? -Man jā... -Kāpēc?Ja viņam tu esi tukša vieta. -Tāpēc, ka jeb kuram vajag, lai viņa dzīvē kāds ir? -Bet viņam tevi nevajag -Bet es jūtu, ka dažreiz vajag -Tu esi muļķe -Lai, bet iemīlējusies muļķe -Ja viņš tevi kādreis grißēs vituci es brīnīšos -Tu esi gejs tev viss ir savādāk -Lai, bet nebojā savu dzīvi viņa dēļ. -Par vēlu... -nekas nav par vēlu -Ronīt es viņu mīlu un neesmu vainīga ja esmu sirsnīga pret savim draugiem bet viņš to uztver kā kāršanos kaklā visiem puišiem -Tad tu esi par labu viņam -Bet es viņu mīlu... -Viņš nav to pelnījis -Bet vienalga mīlu... -tu pazudināsi sevi... -Lai,lai notiek jeb kas bet es mīlēšu viņu. -Tu spēj būt uzticama, lai ko tev teiktu... -piedod es vairs neesmu pelēkā pele. Es protu mīlēt -pat, ja nemīl tevi -Pat... Es nrdmu pelēka vairs. es neesmu pelēka kā puteklis. Es vienkāŗši mīlu un viss vienalga. Paldies Ronaldam par sarunu. Read Comments |