Medical Division - Post a comment

Labi, ka ir tādi cilvēki ar kuriem tu vari saskrieties gandrīz jeb kur. Godīgi atzīšos, ka momentāli visu piedevu. Kaut gan laikam jau biju piedevusi sen vienkārši viegli ir dusmoties uz to ko tu neredzi, bet kad tu cilvēku satiecun redzi tad ir daudz grūtāk dusmoties. It sevišķi, ja tu jūti sirsnību, kas no viņa staro un jūti, ka viņš cenšas tevi pieskatīt...Nu labi necenšas, bet neapzināti dara. Tas tā bija par draudzību un Aristoteli. Tagad vienkārši par aristoteli. Labprāt zinātu kā tur bija pēc pulkstens dipadsmitiem, bet par nelaimi jutos pārāk draņķīgi. Kārtējo reiz pārliecinājos, ka mana Astma pārcieš cigaretes bet ne milzīgus cilvēku pūļus sabāztus mazā telpiņā. Tāpēc nācās pamest pasākumu, bet žēl. Gribējās atkal dzirdēt Fredi. Nu da labi, tas tagad bija par skumjo, bet jautrais bija tas ka ģeogrāfi ir baigi jautrie cilvēciņi. Un iepazinos jau vakar ar vienu kursabiedreni. Tas jau ir daudz. Mājās gan nācās braukt ar taksi, bet tas ar nebija slikti, ja atrod ceļabiedru. Mājās biju ap diviem naktī un godīgi sakot tagad jūtos nedagulējusi.
Tas bija par vakardienu, bet tagad...BL man ir bail. Tikšanās ar dekānu ak mans dievs. es nojūgšos un pie velna kurā grupā es esmu?