seila | Feb. 20th, 2005 12:50 am beidzot pēc vakardienas varu uzrakstīt kaut pāris rindiņas par to, kas notika. es biju apburoša un pasākums bija kolosāls. bet kad es skatījos kā viņi visi tur dziedāja dejoja un bija kopā es pēkšņi sapratu, ka nekad nekļūšu daļiņa viņu dzīves. tagad viss ir savādāk. Biju izgājusi kopā ar kiku un agitu uzpīpēt pēc koncert. iznāca normunds ar kozuli...Meitenes aizgāja uz toleti. Es lūdzu, lai pagaida mani, bet viņas neklausīja. Un kika pat pateica. Artūr sastādi kompāniju bijušajai klases biedrenei. Artūrus uz amni paskatījās ar tādu skatienu, ka zemē varētu iegrimt, bet kad normis aizgāja pajautāja vai man patika koncerts. Ko es varēju pateikt? Protams jā. patika. tu biji kolosāls. Es vienkāŗsi pateicu, ka ļoti patika. Es tak nevarēju teikt, ka viņš bija burvīgs un viņam ir kolosāla balss. nevarēju tak? Un tā ir pagātne. man jāizmirst tas viss. Bet artūrs vienmēr paliks daļiņa no manas sirds un daļa manas sirds vienmēr paliks 69. vidusskolas 12. kabinetā. Kopā ar 2005. gada 12 a klasi.... Read Comments |