| |
[27. Mar 2006|10:57] |
Es sapņoju par ideālu pasauli. Kur cilvēkos nebūtu slēptu domu, nebūtu intrigu un melu. Pasauli, kurā viens pret otru izturētos tiešām tā, kā to jūt, nevis, kā pieprasa situācijas. Pieļauju, ka šādā pasaulē ar laiku būtu izzudušas visas negatīvās emocijas, un cilvēkus motivētu tikai skaidrība un prieks. iespējams, tā ir gaismas definīcija. Nē, tā pavisam noteikti būtu mūžīgā gaisma.
Nav labā un ļaunā, jo īsti nav kritēriju, pēc kuriem to vērtēt, visam ir savs spoguļattēls. Jo ir kādam jānodzeras, lai rastos ģēnijs, ir jābūt naidam, lai citur rastos mīlestība, ir jābūt pamestam, lai kāds cits satiktos. |
|
|