un mees aizgaajaam pa celju rokaas sadevushies, lai nekad vairs neatgrieztos pie taam pashaam atminjaam un sarunaam. man sala rokas,bet vinjam tas netrauceeja spiest taas veel stingraak. apkaart bija mezhsh-nu juus jau zinaat,kaadi ir mezhi apkaart lauku celjiem. pa taadu pashu celju mees vienreiz braucaam ekskursijaa uz izgaaztuvi. tikai toreiz eglju zari bija pilli ar "Elvi" dzeltenajiem maisinjiem. taalaak nebija nekaa. un nebuus. kaapeec gan lai buutu? un es sev atzinos,ko patiesi gribu. parasti es nemeedzu gribeet- paljaujos uz liktenja speeliiteem, sakritiibaam un veiksmeem/neveiksmeem. jo tad nav vilshanos. bet tagad es gribeeju. gribeeju,lai vinjsh palaizh man roku valjaa. pavisam.
|