| |
[Nov. 8th, 2004|04:39 pm] |
Katra negatīva nianse, ko uzzinu par viņu, ievelk viņa tēlā kroplu svītru, līdz viņš pārtop mozaīkā, kurā drīz tikai ar pūlēm varēs atpazīt viņu pašu, tādu kādu es viņu pazinu. Tēls kļūst ar vien sadrumstalotāks, arvien svešāks. Laiks to pamazām izdzēsīs, ja vien Viņš pats nepacentīsies to atjaunot, uzspodrināt, piekrāsot. Bet ievilktās rievas paliks, tās nevar padarīt par nebijušām.
Ja vien neradīt jaunu tēlu, jaunu ilūziju… bet vai es vēl spētu noticēt tam otram, jaunajam? Vai tas man visu laiku neatgādinātu veco, kroplo? Neliktu nepārtraukti šaubīties, baidīties, nenoticēt līdz galam… |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/20734/1341) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) drako |
|---|
| Date: | November 8th, 2004 - 04:56 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Kaut kas pazīstams. Man arvien vairak sāk likties, ka tāds, kāds viņš bija, viņš bija pateicoties tev. | |
