|
Apr. 27th, 2005|09:25 am |
Tai meitenei, patiesībā, bija bail nokavēt
Bail palaist garām,
Tu zini cik ļoti viņu biedēja laiks
Tu zini, kā tas reiz viņu gandrīz nogalināja
Tomēr bailes neizbaudīt bija stiprākas par bailēm zaudēt
Tu gribēji mieru, bet viņai vajadzēja emocijas
Tu domāji, ka cīnies, bet viņa tikai spēlējās…
Tev bija par karstu, viņai – par mērenu
Nu tev ir savs rāmi plūstošs strauts,
Kurā laikam nav tik daudz zemūdens akmeņu
Un snaudošu vulkānu
Tev vajadzēja saistības,
Bet man tik ļoti gribējās lidot… |
|