|
[May. 9th, 2005|09:45 am] |
Pamodos ar domu par šķīstošo kafiju.
Un atcerējos frāzi no kāda kalnietis citāta: “instant future”
Gribas, lai kāds posms izpaliek.
Gaidīšana, lai izpaliek.
Un tomēr man jāizdzīvo šis sev neraksturīgais dzīves posms,
lai atrastu savu jauno “īsto Es”…
vai pazaudēto “veco Es” |
|
|
|
[May. 9th, 2005|09:56 am] |
-“un, ja nu mēs nejauši satiekamies uz ielas un mums nav ko teikt vai vienīgais sakāmais ir “čau!” ?” -“ar jums tā nebūs. Jūs bijāt citādi.” Dīvaini cik mierinoši tas skanēja |
|
|